Pazemināts asinsspiediens ir tikpat nopietns risks kā paaugstināts. Ignorēt to nedrīkst.
Cilvēka ķermeņa asinsvados ir noteikts spiediens, kas nodrošina organisma funkcionēšanu. Normāla asinsspiediena mērījumi ir no 120/70 līdz 140/90 mm Hg. Ja rādītāji ir zemāki par 110/70 mm Hg, spiediens ir pazemināts un jāmeklē iemesli, jo tas var būt simptoms bīstamām saslimšanām. Interniste kardioloģe Marina Kovaļova uzsver, ka pazemināts asinsspiediens jeb hipotensija ir viltīga lieta, ar ko nedrīkst jokot. Trīs grupas, trīs iespējas Cilvēki, kuri jebkad saskārušies ar pazeminātu asinsspiedienu, iedalāmi trīs grupās. «Pirmā ir tie, kas ar pazeminātu asinsspiedienu dzīvo visu mūžu, labi to panes un viņiem nav sūdzību. Par to nav jāuztraucas un mākslīgi jāpaaugstina,» stāsta M.Kovaļova. Otra pacientu grupa – cilvēki ar veģetatīvu traucējumu izpausmēm. «Organisms principā ir vesels, bet kaut kādu iemeslu dēļ traucēta veģetatīvā regulācija. Nopietnas dzīvības briesmas nedraud, bet cilvēks slikti jūtas. Tā bieži vien notiek ar jauniem cilvēkiem eksāmenu laikā, tad, kad pārstrādājušies vai strādājuši naktī, ja darbā ir stress, kā arī cilvēkiem, kas tievē, par maz ēd un dzer,» skaidro M.Kovaļova.Trešā ir lielākā riska grupa – cilvēki, kuriem asinsspiediens pēkšņi it kā ne no kā pazeminās, seko reiboņi, izteikts nespēks vai sāpes organismā. Tas var būt simptoms nopietnām slimībām, tostarp miokarda infarktam, kas izpaužas arī ar sāpēm krūtīs un akūtu organisma iekšējo asiņošanu. «Ja cilvēkam pēkšņi noreibst galva un asinsspiediens ir zems, kas agrāk nav bijis, obligāti jāvēršas pie ārsta,» brīdina kardioloģe. ProfilakseAr pazeminātu asinsspiedienu, ja tas nav nopietnu saslimšanu signāls, var tikt galā ar ģimenes ārsta padomu vai cilvēks pats saviem spēkiem. Šajā gadījumā noteikti nedrīkst aizmirst par šķidruma lietošanu – pusotrs, divi litri tīra ūdens dienā būtu jāizdzer. «Ūdens jāprasa prātam, ne sajūtām. Tad, kad cilvēkam gribas dzert, organismam tā jau nepietiek,» atgādina ārste. Protams, jāēd pilnvērtīgs ēdiens, jāskatās, lai organismam netrūkst olbaltumvielu, kas bieži vien ir veģetāriešu problēma. Ļoti svarīgs faktors ir svaigs gaiss un aktīvs dzīvesveids, sabalansēts darba un atpūtas režīms. Miegam diennaktī jāvelta vismaz septiņas stundas.«Tonusu un asinsspiedienu paaugstina kafija un melnā tēja, tādēļ tie, kuriem nosliece uz zemāku spiedienu, no rītiem mundrumam droši var izdzert krūzi stipras kafijas vai melnās tējas. «Ar medikamentiem ir sarežģītāk, jo tādu, kas paaugstina spiedienu, faktiski nav. Ja līdz ar pazeminātu spiedienu tiek konstatēta arī saslimšana, tā jāārstē, un asinsspiediens parasti normalizējas. Profilaksei aptiekas piedāvā kvalitatīvus žeņšeņa un citu augu valstu un bišu produktu preparātus,» stāsta M.Kovaļova. Ja veselībai nav ne vainas, lieku reizi mērīt asinsspiedienu nav nepieciešams. Galvas reiboņi var būt gan paaugstināta, gan pazemināta asinsspiediena gadījumā, tādēļ būtiski to izmērīt, lai zinātu, uz kuru regulēt, un tikai tad iet uz aptieku. Pirmo reizi – skolas vecumā Maziem bērniem asinsspiediens mēdz būt citāds nekā pieaugušajiem un parasti to nemēra. Bērnam pirmoreiz asinsspiedienu vajadzētu izmērīt skolas vecumā, jo reizēm jau tad atklājas dažādas patoloģijas. Parasti pazemināts asinsspiediens pirmoreiz izpaužas pubertātes periodā, biežāk – meitenēm, retāk zēniem, jo viņi ir fiziski aktīvāki. Zemais asinsspiediens normalizējas fiziskas slodzes laikā, tāpēc ārsti iesaka aktīvas nodarbes – peldēšanu, slēpošanu, skriešanu vai vismaz rīta rosmi. Reizēm pietiek vienkārši ar ēšanas paradumu korekciju, jāsāk lietot vairāk šķidruma un mazāk sāls, normāli jāpaēd. Pazemināta asinsspiediena izpausmesĢībonis, pastāvīga noguruma sajūta, vājums, galvas reibonis, miegainība. Slimības pamatā var būt nervu sistēmas regulācijas traucējumi, asinsvadu tonusa pazemināšanās, zarnu darbības traucējumi ar caureju vai aizcietējumiem. Bieži arteriālās hipotensijas iemeslu neizdodas atrast, un tad pašsajūtu uzlabo ar dažādiem stimulējošiem līdzekļiem, tostarp stipru kafiju un tēju. Diezgan labi asinsspiedienu paaugstina tā saucamie adaptogēni – stimulatori, pazīstamākie no tiem ir augu izcelsmes preparāti – no žeņšeņa saknes, zeltsaknes, citronliānas ogām.
