Jau vairāk nekā piecpadsmit gadu viena no zemākajām siltuma maksām Jelgavā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) ēkās, kas deviņdesmitajos gados izmantoja uz brīdi doto iespēju un atdalījās no pilsētas apkures sistēmas. Siltuma ražošanas uzņēmums «Fortum» teic, ka ir sagatavojis sadarbības piedāvājumu, ko līdz vasarai iesniegs LLU. Tas gan neatklāj, ar ko piedāvājums varētu būt pievilcīgs augstskolai, kurai pašu saražotais siltums pat aukstākajos ziemas mēnešos neesot maksājis dārgāk par latu kvadrātmetrā.
Agrākais LLU rektors Voldemārs Strīķis, kurš deviņdesmito gadu sākumā rosināja augstskolas atdalīšanos no pilsētas apkures sistēmas, stāsta, ka tolaik universitātes ēkas apkurinājis uzņēmums «Jelgavas siltumtīkli» un RAF. Krājušies parādi, kuru dēļ RAF pat iesūdzējis LLU tiesā. Atdaloties no pilsētas apkures, rēķini samazinājušies uz pusi. Tagad gan šī atšķirība nav tik izteikta, piemēram, februārī LLU ēku vidējās apkures izmaksas, pēc LLU lietu pārvaldnieka Jāņa Sprukta teiktā, bija 99 santīmi kvadrātmetrā, savukārt «Fortum» piegādātā apkure pilsētā vidēji maksāja 1,124 latus kvadrātmetrā. Pie lētākas apkures tika arī Jelgavas policija, kuras ēka atrodas studentu kopmītņu kvartālā un kas siltumu pērk no LLU. Deviņdesmitajos gados, redzot autonomās apkures izdevīgumu, viens otrs dzīvokļa īpašnieks to ierīkoja arī savās mājās, taču drīz pašvaldība to daudzdzīvokļu namos aizliedza. Proti, autonomā apkure daudzviet radīja problēmas kopējai apkures sistēmai. Tiesa, likums gan arī tagad neaizliedz atdalīties no centrālās apkures daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, taču šajā gadījumā nepieciešama visu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Lielais sanāktu lētāks«Ekonomikas likumi rāda, ka siltumam, ja tas tiek koncentrēts un tirgots lielākā apjomā, vajadzētu sanākt lētākam. Tādēļ, manuprāt, perspektīvā universitātei vajadzētu atgriezties pilsētas apkures sistēmā,» spriež V.Strīķis. Tiesa, viņš atzīst, ka patlaban autonomā apkure augstskolā lētāka sanāk arī tādēļ, ka valsts budžeta iestādēs izmaksās nerēķina tām piederošo apkures iekārtu amortizācijas izdevumus, kas gan neesot tik ļoti ievērojami. Turklāt pašiem sevi apsildot, arī netiek gūta peļņa. Atgriezties nav vienkāršiSiltuma ražošanas uzņēmuma «Fortum» pārstāve Guntra Matisa teic, ka uzņēmums ir ieinteresēts pārdot siltumu arī universitātei, taču tai gatavotā piedāvājuma saturu pagaidām sīkāk neatklāj. LLU galvenais enerģētiķis Ilgonis Heidemanis teic, ka beidzamos gados valsts ieguldījusi ievērojamus līdzekļus augstskolas autonomās apkures uzturēšanā. Ja LLU pieņemtu «Fortum» piedāvājumu, šie ieguldījumi būtu izrādījušies velti. Deviņdesmitajos gados no pilsētas apkures sistēmas tika atslēgtas desmit studentu kopmītņu un piecu fakultāšu ēkas, kā arī Sporta nams ar peldbaseinu.
