No interaktīvajām tāfelēm, stundas izklāsta, izmantojot projektoru, balsošanas pultīm un eksperimentiem līdz pavisam vienkāršai spēlei, kurā «jātēlo» punkts un divdabja teiciens, – tā skolotāji mūsdienās cenšas nodot zināšanas saviem audzēkņiem. Jelgavas Valsts ģimnāzijas izglītības metodiķe Ruta Matrosova atzīst, ka, mainoties skolēnam, jāmainās arī mācību metodēm, lai panāktu visu audzēkņu iesaistīšanos, veicinātu viņu domāšanu un radošumu. Tas gan pedagogiem esot liels izaicinājums.
Jelgavas Valsts ģimnāzijas 7. klasē bioloģijas stunda skolotājas Lienes Sabules vadībā sākas, kā ierasts, – ar piecelšanos kājās un pieklājīgu sasveicināšanos. Iepriekšējā stundā klase mācījusies par aļģēm un sēnēm. Lai pārbaudītu apgūtās zināšanas, uz ekrāna parādās krustvārdu mīkla, ko nepiespiestā gaisotnē bērni ātri vien aizpilda. Salīdzinot atbildes, izrādās, ka horizontāli atklājas vārds «ķērpji», kas ir jaunā stundas tēma. To L.Sabule pasniedz, izmantojot prezentāciju. Viņa piesit pie ekrāna, un kā uz burvju mājiena parādās jautājumi, attēli un definīcijas, ko skolēni pieraksta. Pēc prezentācijas ir praktiskā daļa, kad audzēkņi tiek aicināti salīdzināt, pataustīt un apskatīt dažādus ķērpjus. Savukārt noslēgumā jaunieši sabirst pie palielas somas, kur atrodas balsošanas pultis. Nospiežot uz tām vienu no četriem atbilžu variantiem, uz lielā ekrāna atklājas, ka stundas tēmu viņi apguvuši ļoti labi. Lai to sagatavotu, skolotāja iepriekšējā vakarā strādājusi trīs stundas līdz pulksten pusdiviem naktī.Atbild tas, kuram bumba«Esam vinnētāji, ka mums ir šis Eiropas fondu līdzfinansētais dabaszinību projekts. Materiālā bāze atļauj veidot prezentācijas, darboties ar interaktīvo tāfeli, eksperimentēt, strādāt laboratorijas darbus. Arī humanitāro priekšmetu skolotāji cenšas, lai stundu darītu interesantāku,» stāsta R.Matrosova. Lai noturētu skolēnu uzmanību un viņi labāk atcerētos mācīto, latviešu valodas un literatūras skolotāja Gunita Draveniece, piemēram, izveidojusi mācību filmu par divdabja teicienu, par ko Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra organizētajā konkursā ieguva pirmo vietu. Skolotāja stundās bieži vien izmanto arī spēli, kurā skolēniem jāiejūtas teikuma locekļu lomās, bet viņas rakstāmgalda atvilktnē var atrast bumbu, kas koncentrē bērnu uzmanību. Atbildēt drīkst tikai tas, kura rokās tā nonākusi. Taisa tiltu maketusValsts ģimnāzijas 9. klases skolniece Laura Dombrovska secina – kopš skolotāji sākuši izmantot prezentācijas, interaktīvo tāfeli, mācību filmas, spēles un citus uzskates līdzekļus, mācīties kļuvis vieglāk un interesantāk. Tam piekrīt arī klasesbiedre Laura Kadile. «Pirmo reizi mūžā fizikā taisījām tādu eksperimentu kā tiltu maketus. Tos varēja gatavot no kartona, plastmasas vai koka. Galvenais, lai izturētu sešu kilogramu svaru, kas bija visgrūtāk, bet ļoti aizraujoši. Mūsu klasē fizika ir viens no priekšmetiem, kas visiem tiešām patīk,» stāsta L.Kadile. Viņa min, ka garlaicīga stunda būtu tāda, kurā skolotājs stāv klases priekšā un monotonā balsī stāsta vielu, kas pārējiem jāpieraksta. Taču kas tāds skolā vairs sen neesot piedzīvots.«Ja skolotājs klasē tiešām grib strādāt diferencēti – iesaistīt tos, kuri burtiskā nozīmē salikuši rokas uz sola un guļ, citus, kuri jau izrēķinājuši desmit uzdevumus, un vēl pārējos, kas ir pa vidu, jābūt ļoti lielam profesionālim,» pārliecināta izglītības metodiķe. Viņa piebilst, ka Valsts ģimnāzijas skolotāji dalās pieredzē arī ar citiem pilsētas un novada pedagogiem. Reizi mēnesī notiek semināri un atklātās stundas, kurās skolotāji saviem kolēģiem rādījuši, kā, piemēram, radoši mācīt angļu valodu, veicināt skolēnu domāšanu latviešu valodā un iesaistīt spēlēs ķīmijā.
