Eiropas Komisija atbalstījusi Latvijas pieprasījumu pagarināt aizliegumu ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības un meža zemi vēl uz trim gadiem – līdz 2014. gada 1. maijam. Līdz ar to likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» tiks veikti attiecīgi grozījumi, ko Saeima plāno pieņemt steidzamības kārtībā.
Indulis Ludiņš, jurists, plāno pārdot 38 ha zemes Glūdas pagastā:Manuprāt, šim aizliegumam nav nekādas jēgas, par to varbūt var runāt politiski, kāpjot tribīnē un meklējot popularitāti, taču tā ir tukša bļaustīšanās. Neviens ārzemnieks kā privātpersona lielās platībās zemi Latvijā nemaz negrib pirkt, jo privātpersonām izvērst saimniecisko darbību nav izdevīgi lielo nodokļu dēļ. Piemēram, privātpersonām ienākuma nodoklis ir 25 procenti, bet uzņēmējiem – tikai 15. Zemgalē zemi pērk biznesam, juridiskas personas, arī ārzemnieki, to var bez problēmām izdarīt.No sava vectēva mantoto zemi pārdošanā esmu izlicis, lai uzzinātu, kāda situācija pašlaik valda zemes tirgū. Arī prasītā maksa – 2700 latu par hektāru – šķiet adekvāta, jo reālajai hektāra cenai pašlaik Zemgalē vajadzētu būt starp pieciem un desmit tūkstošiem latu. Piemēram, Dānijā intensīvās lauksaimniecības zeme maksā desmit tūkstošu. Tagad graudiem un rapšiem ir ļoti laba cena, tādēļ aug arī zemes vērtība. Valstī ekonomiskā situācija ir nestabila, nevar zināt, cik ilgi vērtība būs tik augsta, tāpēc jāpavērtē iespējas zemi pārdot. Situācija man nav tāda, ka kurpe spiestu, bet gribu pārbaudīt, kā tirgus uz manu piedāvājumu reaģēs.Jebkurā gadījumā būtu labāk, ja zemi nopirktu latvietis, nevis ārzemnieks. Taču, ja piedāvātā cena stipri atšķirtos, nosliektos par labu augstākajai. Ja ārzemnieki labāk maksā, tad kāpēc ne? Strādājot ar juridiskajām lietām, redzu, ka pamatā zemes pirkšanas un pārdošanas darījumi notiek ar ārzemniekiem. Ja mūsējie nemāk saimniekot, tad lai ļauj citiem. Lai gan saimniekot jau mūsu zemnieki prot, bet par zemi nevar atdot tik daudz tāpēc, ka Latvijā nodokļi jāmaksā jau no pirmā apgrozītā santīma. Raimonds Pokulis, «Daile Agro» valdes priekšsēdētājs:Nav jēgas Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem, jo jau pastāvošā kārtība pieļauj, ka jebkurš ārzemnieks var iegādāties zemi. Tiesa, to nevar izdarīt pa tiešo, ir jānodibina Latvijā uzņēmums. Taču, ja naudas koferis pilns, to iespējams izdarīt nedēļas laikā. Lauksaimniecības uzņēmums «Daile Agro» apstrādā 2200 hektāru, no kuriem īpašumā ir 900 hektāru, un nodarbina ap piecdesmit darbinieku. Mūs interesē paplašināt uzņēmuma zemi, gan to pērkot, gan slēdzot ilgtermiņa nomas līgumus. Taču to nav viegli izdarīt. Ja deviņdesmitajos gados būtu bijuši pieņemami kredīti ar normāliem procentiem, šo problēmu jau būtu atrisinājuši. Tagad zemes tirgū nākas konkurēt ar dāņiem, vāciešiem, austriešiem, kas izvērsušies kaimiņos. Viņiem naudas ir vairāk. Maiga Krūzmētra, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore:Ierobežojums ārzemniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi drusciņ sašaurinās lielu teritoriju izpirkšanu. Latviešiem ir daudz sekmīgu saimnieku, kas tiek ar visiem darbiem galā, bet zemes iepirkšanai naudas tiem pietrūkst. Valsts būtu ieinteresēta, lai laukos ir vairāk darba vietu, lai sevišķi jau Latgale nenoveco un neiztukšojas. Ārzemnieki, kuri pērk lauksaimniecības zemi, dažkārt grib to apmežot vai arī, piemēram, uzceļot lielu cūku fermu, izmantot tik intensīvi, ka apkārtējie iedzīvotāji taisa skandālu. Bet kas tad ir tie zemes pārdevēji? Mūsu pašu iedzīvotāji. Grūti risināmā problēma ir sabalansēt valsts un katra zemes īpašnieka personiskā maka intereses. Abām pusēm ir savas intereses.
