Līdz pirmdienas pēcpusdienai bijušā Jelgavas rajona teritorijā reģistrēti 24 pērnās zāles ugunsgrēki. To skaits ir mazāks nekā pērn šajā laikā, taču tas nav saistīts ar iedzīvotāju apzinīgumu, kopjot savus īpašumus. Situāciju maz ietekmē arī sodi, jo tos saņem tikai retais.
«Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērnās zāles ugunsgrēku ir mazāk, jo pavasaris vēls, daudzviet vēl ir ūdens,» iemeslus skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Artūrs Hroļenko. Kūlas ugunsgrēki pārsvarā notiek vietās, kas nav koptas un apsaimniekotas: «Protams, ne visos gadījumos dedzināšana ir ļaunprātīga – dažkārt par iemeslu var būt izmestais izsmēķis vai ugunskurs atpūtas vietā.» Ugunsdzēsēji arī šogad taupības nolūkos kūlas ugunsgrēkus dzēsīs pārdomāti. «Ugunsgrēka dzēšanas vadītājs, ierodoties notikuma vietā, izlems – dzēst kūlas ugunsgrēku vai ļaut kūlai nodegt, ja uguns neko neapdraud,» skaidro A.Hroļenko. Jāatgādina, ka par kūlas dedzināšanu fiziskās personas var saņemt sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Taču reāli sodi netiek piemēroti, jo vainīgos atrast izdodas reti. Jelgavas Pašvaldības policijā šajā pavasarī divas reizes saņemta informācija par kūlas dedzināšanu, taču vainīgie netika atrasti.
