«Mums nav jājūtas vainīgiem par to, ka valstī izveidojusies tāda situācija,» saka Jelgavā zināmākā tiesu izpildītāja Sniedze Upīte, skaidrojot savus pērn astoņu mēnešu laikā gūtos ienākumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publisko datu bāzi viņa ar saviem 208 tūkstošu latu ieņēmumiem ierindojas valsts desmit pelnošāko tiesu izpildītāju sarakstā. Parādu piedzinēji neslēpj, ka galvenais ienākumu avots ir piedzītie hipotekārie kredīti.
Tiesu izpildītāju darbību stingri reglamentē normatīvie akti, kas arī paredz, cik izpildītāju strādā katras pašvaldības teritorijā. Jelgavā tādas ir četras amata vietas. Visas pilsētas ielas un arī abu tuvējo novadu teritorijas sadalītas četriem tiesu izpildītājiem, kam likums par pienākumu uzliek uzņemties izpildīt tiesu nolēmumus, kas saistīti ar viņu teritorijā dzīvojošajiem vai strādājošajiem. Līdz pagājušās vasaras beigām šos pienākumus pildīja Sniedze Upīte, Indra Andrējeva, Artis Vildavs un Rudīte Slivjuka. Izņemot I.Andrējevu, pārējiem trim izpildītājiem ar 1. septembri nācās savus pienākumus pārtraukt, jo likuma pārejas noteikumi ar šo datumu paģēr stingrākas izglītības prasības. Atstādinātos izpildītājus aizvieto citi kolēģi no Zemgales tiesu apgabala. Kā liecina S.Upītes valsts amatpersonas deklarācijas ziņas par pagājušā gada astoņos mēnešos gūtajiem ieņēmumiem, viņa šajā periodā nopelnījusi vairāk par 190 tūkstošiem latu, turklāt vēl teju 18,5 tūkstošus saņēmusi dividendēs no «Nordea» bankas. Savukārt visa 2009. gada laikā viņa nopelnījusi gandrīz piecas reizes mazāk – 44 tūkstošus latu, no kuriem saimnieciskā darbība jeb tiešais piedziņas darbs veido 19,58 tūkstošu latu ieņēmumus, bet banku dividendes vēl 24,46 tūkstošus latu. S.Upīte «Ziņām» skaidro – banku dividendes nenozīmē to, ka viņai piederētu akcijas kredītiestādē. Uz viņas kā fiziskas personas vārda atvērts konts, kurā tiek ieskaitīta visa piedzītā nauda, kas pienākas trešajām personām, bet, tā kā konta atlikums pastāvīgi ir ievērojams, banka par to konta īpašniekam izmaksā noteiktus peļņas procentus. I.Andrējeva ar savu darbu pērn nopelnījusi 34,5 tūkstošus latu, bet no Hipotēku bankas saņēmusi vairāk par desmit tūkstošiem. Viņa pērn veikusi arī vērā ņemamu pirkumu – par 32,4 tūkstošiem latu iegādājusies jaunākā modeļa «Volvo S80ZL80». 2009. gadā tiesu izpildītāja nopelnīja 10,6 tūkstošus latu. Jelgavas vakanču aizpildītāja tukumniece Andžela Vaitovska 2009. gadā nopelnījusi 47 tūkstošus latu (2010. gada deklarācija vēl nav pieejama), bet Jolanta Boļšakova no Engures – 9664 latu (pērnā gada dati vēl nav pieejami).Puse aiziet nodokļos«Rakstot par lielajiem tiesu izpildītāju ieņēmumiem, netiek pieminēts, ka liela nauda no tiem tiek pārskaitīta Valsts kasei,» savu atlīdzību komentē S.Upīte, kas pāris mēnešus pēc tiesu izpildītājas pienākumu pārtraukšanas ieguvusi nepieciešamo izglītību un nu gatavojas atsākt strādāt iepriekšējā amatā. Viņa uzsver, ka valsts budžetā no lielās summas nonāk 26 procenti ienākumu nodokļa veidā, vēl 22 procentus atņem kā PVN, jo izpildītāji ir saimnieciskās darbības veicēji. S.Upīte uzsver, ka pērn būtiski audzis piedzenamo parādu apjoms un summas, kas varot būt no pieciem līdz pat miljonam un vairāk latu. Turklāt tiesu izpildītāju pienākumus un atlīdzību nosakot likums. Viņa teic, ka bankas strādā ar noteiktiem tiesu izpildītājiem, tādēļ nav brīnums, ka vienam tiek daudz vairāk lietu nekā citiem. Parādu lietu neesot kļuvis vairākTiesu izpildītāja ieņēmumi atkarīgi no tā, cik veiksmīgi viņš strādājis – cik tiesu nolēmumu izpildījis, cik veiksmīgi piedzinis parādus, skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes vecākā juriste Māra Grēniņa. Saskaņā ar valdības noteikumiem atkarībā no atgūtās mantas vai finanšu vērtības piedzinējs saņem no trim līdz pat 15 procentiem. Papildus tam tiesu izpildītājs saņem arī no pieciem līdz 93 latiem par aktu sastādīšanu un konkrētu papildu summu par katru piedzīto parādu. M.Grēniņa gan uzsver – padome pēdējos divos gados nav novērojusi būtisku parādu piedziņas lietu apjoma kāpumu. Pelnošākie tiesu izpildītāji 2010. gadā Jānis Stepanovs 735 tūkstoši latu Kalvis Dūrītis 534 tūkstoši latu Ainārs Šusts 333 tūkstoši latu Sandis Tomsons 259 tūkstoši latu Ginters Hmeļevskis 257 tūkstoši latu Andrejs Glumovs 253 tūkstoši latu AVOTS: VIDTiesu izpildītāju amata atlīdzībasLīdz 3000 latu – 15% no atgūtās summasNo 3001 līdz 10 000 latu – 450 latu plus 10% no atgūtās summasNo 10 001 līdz 100 000 latu – 1150 latu plus 5% no atgūtās summasJa atgūtā summa pārsniedz 100 000 latu, – 5650 latu plus 3% no atgūtā Avots: MK noteikumi
