Nespēdama piedzīt nesamaksāto nodokļu starpību no visiem ārvalstīs strādājošajiem Latvijas rezidentiem, valsts nāk klajā ar izmaiņām nodokļu politikā.
Tikai niecīga daļa – nepilni deviņi tūkstoši – no visiem ārvalstīs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 1. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši deklarācijas par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Taču mūsu valsts nodokļu politika tādu pienākumu uzliek jebkuram, kurš strādā ārzemēs. Nosacījuma mērķis ir valsts budžetā iekasēt starpību, ja ārzemēs maksātie nodokļi ir zemāki nekā Latvijā, kā tas lielākajā daļā valstu arī ir. Saņēmusi asu kritiku no ārvalstniekiem par dubultu nodokļu politiku, kā arī nespēdama izkontrolēt pilnīgi visu ārzemēs strādājošo ienākumus, tagad Latvija spiesta piekāpties – Finanšu ministrija (FM) sola no nākamā gada nodokļu starpību vairs nepiedzīt, turklāt pieckārt samazināt arī ienākuma nodokļa likmi par pēdējos trīs gados aiz robežām gūtajiem ienākumiem. Tas savukārt sola pat papildu ieņēmumus no valsts budžeta to ārzemnieku makos, kas godprātīgi Latvijai maksājuši nodokļa starpību. Jāmaksā nodokļa starpībaKā liecina statistikas dati, par 2008. gadā ārzemēs gūtajiem ienākumiem deklarācijas Latvijas VID iesniedza vien aptuveni 1000 personu, lai gan likums liek tādas ziņas par sevi obligāti dot ikvienam, kas izbraucis strādāt ārpus valsts. Par 2009. gadu obligātās deklarācijas iesniedza jau 8908 ārzemēs strādājošie, «Ziņām» skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa. Pēc aptuvenām aplēsēm, valsts budžets no šiem rezidentiem, kas nomaksājuši nodokļus jau savas darbavietas valstī, papildus ieguvis ap četriem miljoniem latu. Tādu summu Latvijas budžetā izdodas iegūt, jo ārzemēs lielākoties ir progresīva nodokļu politika, kas saudzē mazkvalificētā darba darītājus. Datu par 2010. gadu pagaidām vēl nav. Latvijas rezidentiem nodoklis tiek aprēķināts arī par ārvalstīs gūto ienākumu. Ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā Latvijā aprēķinātais, tad starpība atbilstoši gada ienākumu deklarācijā veiktajam nodokļa aprēķinam tiek iemaksāta budžetā.Piemēram, ja viesstrādnieks no Latvijas Anglijā veic tā saukto zemas kvalifikācijas darbu, strādā standarta 40 stundas nedēļā un par to saņem astoņas mārciņas stundā, tad viņam mūsu valsts budžetā būtu jāiemaksā aptuveni 2000 latu. Tas skaidrojams, jo Lielbritānijā mazkvalificētā darba veicējiem tiek piemērotas minimālās nodokļa likmes, turklāt pirmās 6000 nopelnītās mārciņas ar ienākuma nodokli neapliek vispār. Kā kļūt par nerezidentuPilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs «Ziņām» stāsta, ka līdz šim pārvaldē saņemts ap 60 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju iesniegumu par to, ka viņi devušies peļņā uz ārzemēm. 3700 iedzīvotāji šo skaitu papildinājuši šā gada pirmajos trīs mēnešos. «Taču tā ir tikai aisberga virsotnīte,» viņš skaidro, ka patiesais ārzemēs strādājošos skaits ir daudzkārt lielāks. Kaut cik ticamus datus varot sagaidīt tikai pēc tautas skaitīšanas rezultātiem. VID skaidro, ka vēršanās PMLP ir pirmais solis, lai, pametot Latviju, izvairītos no nepatikšanām nodokļu nemaksāšanas dēļ. Lai personu varētu uzskatīt par nerezidentu, tai jāatbilst vairākiem kritērijiem – pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā un šī persona neuzturas Latvijā 183 dienas vai ilgāk gada laikā. Kā arguments nerezidenta statusa iegūšanai kalpo arī ziņas par ģimeni ārvalstīs, tur piederošu īpašumu, kā arī fakts, ka ārzemēs tiek maksāts sociālais nodoklis. «Mūsu uzdevums nav izķert katru, kurš aizvien ir Latvijas rezidents, bet nav nokārtojis nodokļu saistības ar Latviju. Drīzāk ārzemēs dzīvojošajiem vajadzētu nokārtot nerezidenta statusu, ja jau neizmanto Latvijas labumus – ceļus, skolas, ārstus,» saka VID Sabiedrisko attiecību daļā. Ja pa labam, tad tikai brīdinaVID vērš uzmanību, ka kontroles pasākumus veic tikai nodokļu maksātājiem ar visaugstāko nodokļu nemaksāšanas risku. VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu RASA, kurā tiek apkopota visa VID rīcībā esošā informācija par kādu personu, un tā tiek analizēta pēc noteiktiem riska kritērijiem, tādējādi nosakot personas ar visaugstāko riska pakāpi. Ar šīs sistēmas palīdzību ir iespējams identificēt personas, kuras, piemēram, nedeklarē vai nepilnīgi deklarē savus ienākumus, nav reģistrējuši savu saimniecisko darbību, kurām izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus u.c.Šajā gadā VID sadarbojas ar 44 valstu nodokļu administrācijām, kas pēc būtības nozīmē automātisku nodokļu informācijas apmaiņu. Tādējādi Latvija saņem ziņas par visiem tās iedzīvotājiem, kas guvuši ar nodokli apliktus ieņēmumus ārzemēs, un var reaģēt tad, ja persona par iepriekšējo gadu VID nav iesniegusi deklarāciju. Par deklarācijas neiesniegšanu draud līdz 500 latu naudas sods, taču VID piebilst, ka iespēju robežās piemērojot tikai brīdinājumu. Cik personas sodītas un kādas soda naudas iekasētas, VID neatbild, jo tādus datus tieši saistībā ar rezidentiem, kas nav maksājuši visus nodokļus, neesot iespējams atlasīt. Jāpiebilst, ka VID pārbauda tikai pēdējos trīs gadu laikā gūtos ienākumus.Novērsīs dubultu nodokļa politikuFM sākusi darbu pie izmaiņām nodokļu politikā, kas pēc būtības noteiktu vienkāršāko metodi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, saka ministrijas pārstāve Baiba Melnace. Tas nozīmē, ka ārvalstī gūto ienākumu (neatkarīgi pēc kādas likmes tas ir aplikts ar nodokļiem ārvalstī) Latvija neiekļaus attiecīgās fiziskās personas apliekamajā ienākumā, līdz ar to pat teorētiski par šo ienākumu nodokļa starpība nebūs jāmaksā. Šīs izmaiņas varētu stāties spēkā ar nākamo gadu, atceļot dubultā nodokļa politiku jau par šo gadu. Atbrīvojums neattieksies uz visiem ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, bet tikai uz ES valstīs saņemtu algu, kuru Latvijas rezidents saņem no darba devēja nerezidenta.Attiecībā uz iepriekšējiem trīs taksācijas periodiem (2008., 2009. un 2010. gadu) FM vērtē iespēju noteikt, ka šajos periodos iepriekšminētais Latvijas rezidentu ienākums tiktu aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli pēc pazeminātas likmes. Iespējams, tā būs pieci procenti. «Tā kā parasti ārvalstīs nodoklis tiek uzlikts pēc augstākas likmes, paredzams, ka papildu nodokļa, ja tāds vispār tiks aprēķināts, maksājumi būs ievērojam mazāki, kādi tie būtu pašreizējā situācijā, kad ārvalstī gūto ienākumu apliek pēc 25 procentu nodokļa likmes,» skaidro B.Melnace. Lai nodrošinātu, ka samazinātā likme tiek piemērota taisnīgi, tiem nodokļu maksātājiem, kuri 2008., 2009. un 2010. gadā jau deklarējuši ārvalstīs gūto darba ienākumu un ir no tā maksājuši nodokļa starpību Latvijas budžetā, tiek vērtēta iespēja atmaksāt minētajos taksācijas periodos samaksātā nodokļa starpību. Uzziņai Latvijas rezidents jeb Latvijas nodokļu maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā maksā par gada laikā Latvijā un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Gadījumā, ja ārvalstīs samaksātais nodoklis ir mazāks nekā Latvijā aprēķinātais, tad starpība atbilstoši gada ienākumu deklarācijā veiktajam nodokļa aprēķinam tiek iemaksāta budžetā. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina ārvalstīs samaksāto nodokli iepriekšējā gadā, iesniedzama VID līdz 1.aprīlim. Personas, kas uzskatāmas par Latvijas nerezidentiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā tikai par Latvijā gūtajiem ienākumiem (ja tādi ir). Lai kļūtu par Latvijas nerezidentu, vispirms Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāpaziņo par izbraukšanu no valsts. Uz nerezidenta statusu var pretendēt, ja pastāvīgi dzīvo (deklarējusi dzīvesvietu) ārvalstī, turklāt prombūtnē gada laikā būts vismaz 183 dienas. Pēc šī termiņa sasniegšanas ar iesniegumu jāvēršas VID. Galvenais kritērijs nerezidenta statusa piešķiršanai ir tas, vai persona Latvijā gūst kādus labumus no valsts. Izšķiroša nozīme statusa nepiešķiršanai var būt nekustamais īpašums mūsu valstī, ģimene (laulātais, bērni), veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi, pastāvīga darbavieta. Ja persona strādā un sociālās garantijas saņem ārzemēs un tur dzīvo arī ģimene, VID neliks šķēršļus nerezidenta statusa ieguvei.PieredzeZane, 46 gadi (vārds mainīts), pirms mēneša atgriezās no darba Anglijā Uz Angliju aizbraucu strādāt, jo citas iespējas nebija. Viesnīcā uzkopu istabiņas – tas ir fiziski smags darbs par minimālo algu, un neko iekrāt nav iespējams. Es atgriezos un iestājos bezdarbniekos. Anglijā saimnieks pirmo mēnesi par mani nemaksāja nekādus nodokļus, vēlāk atvilka apdrošināšanu, bet par nodokļiem īsti nezinu. Ja man spiedīs Latvijā kaut ko vēl atmaksāt, braukšu prom uz visiem laikiem, un viss. Valstij vajadzētu rūpēties par to, lai cilvēkiem būtu darbs, tad neviens prom nebrauks un citai valstij nodokļus nemaksās. Arvis, 35 gadi (vārds mainīts), aprīlī atgriezās no darba Norvēģijā Norvēģijā strādāju jau devīto gadu un tur nav viena noteikta ienākuma nodokļa procenta. Nodoklis ir no 19 līdz 36 procentiem, un to katram aprēķina individuāli – pēc nostrādātajiem gadiem, izmaksātās algas un tamlīdzīgi. Man šogad no algas atvilka maksimālo – 36 procentus ienākuma nodokli, tāpēc valstij neko neesmu parādā. Turklāt nākamgad par 2011. gada nostrādātajiem trīs mēnešiem Norvēģija man atmaksās pārmaksāto nodokli, tikai būs jāiesniedz deklarācija. Ja Latvijā liktu vēl kaut ko atmaksāt, nekad to nedarītu, drīzāk dotos prom pavisam. Šķiet, ka tā valdība var panākt, lai aizbraucēji vairs neatgriežas. Esmu dzirdējis, ka VID nav ziņu par visām valstīm, kur latvieši strādā, piemēram, par Īriju. Kā viņi domā piedzīt naudu no tiem, par kuriem datu nav? Vieniem liks atmaksāt un citiem ne?
