Atbilde uz laikrakstā «Zemgales Ziņas» 25. martā publicēto Mārtiņa Pīlādža komentāru «Siltumenerģijas skaitītāji uzstādīti nelikumīgi».
Atbilde uz laikrakstā «Zemgales Ziņas» 25. martā publicēto Mārtiņa Pīlādža komentāru «Siltumenerģijas skaitītāji uzstādīti nelikumīgi».
Jelgavā visās pašvaldības budžeta iestādēs un pilsētas dzīvojamajā fondā, kuru apsaimnieko pašvaldības uzņēmums «Nekustamā īpašuma pārvalde», ir jau uzstādīti rietumvalstīs iegādātie elektroniskie siltumskaitītāji. Šie skaitītāji iegādāti, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem ar ārvalstu ražotājfirmām, izmatojot Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un Pasaules Bankas kredītus. Visi saņemtie skaitītāji atbilst augstākajai precizitātes klasei un kvalitātei saskaņā ar Eiropas kvalitātes sertifikācijas un atestācijas sistēmu ISO-9001. Ir veikta siltumskaitītāju starptautiskā atestācija. Augsti ražošanas un kvalitātes kritēriji, kā arī visjaunāko tehnoloģiju izmantošana pierāda to, ka starptautiskās prasības ir ne tikai izpildītas, bet arī pārpildītas, jo šie augstās kvalitātes siltumskaitītāji atbilst daudzu valstu nacionālo standartu prasībām un ir pārbaudīti šo valstu metroloģiskajos dienestos. Pirms izsūtīšanas no rūpnīcas katrs siltumskaitītājs tiek pārbaudīts akreditētā laboratorijā, izejot datorizētu pārbaudes ciklu, pilnīgi izslēdzot iespēju nekvalitatīvu siltumskaitītāju nosūtīt pasūtītājam.
Pēc pasūtītāja vēlmes kopā ar siltumskaitītāju viņam tiek nosūtīti arī katra skaitītāja gala pārbaudes (testu) protokoli. Pārliecināties, kā tiek veikta kvalitātes pārbaude rūpnīcās, varēja, apmeklējot šīs ražotnes ārzemēs. Šāda iespēja, ko piedāvāja ražotājfirmas, uzlūdzot apmeklēt rūpnīcas un sedzot uzturēšanās izdevumus, tika dota Domes deputātam, Tehniskās nodaļas pārstāvim un Siltumtīklu uzņēmuma pārstāvim.
Nav nekāda pamata neuzticēties skaitītāju pārbaužu izpildes kvalitātei rūpnīcā pirms to nosūtīšanas uz Latviju, tādēļ ir pilnīgi neloģiski pēc skaitītāju saņemšanas sūtīt tos atkārtotai pārbaudei uz Latvijas Nacionālo standartizācijas un metroloģijas centru. Siltumskaitītāju pārbaudes ir samērā dārgas, un ar tām saistītie izdevumi ir no Ls 50 līdz pat Ls 100 par vienu skaitītāju, tāpēc vajadzētu noteikt atkārtotās pārbaudes termiņu ik pēc astoņiem gadiem pašlaik noteikto divu gadu vietā, izmainot Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Eiropas kvalitātes sertifikātam ISO-9001 rietumvalstīs ražotajiem un sertificētajiem siltumskaitītājiem un ūdens skaitītājiem. Jāņem vērā arī tas, ka no dāņu firmas «Kamstrup» iegādātie ir ultraskaņas siltumskaitītāji, kuriem ir sevišķi augsta precizitāte. Ultraskaņas skatītājiem nav kustīgu daļu, jo tā darbība pamatojas uz noraidīto ultraskaņas ātrumu plūsmas virzienā un pretēji siltumnesēja plūsmas virzienam. Šos siltumskaitītājus nekādi neietekmē ūdens sliktā kvalitāte. Arī augsta kvalitāte ar ļoti zemu ūdens elektrisko vadāmību neietekmē mērījumu precizitāti.
Attiecībā uz Mārtiņa Pīlādža teikto par revīzijas komisijas profesionalitāti. Ne man to vērtēt, un to es neesmu lūdzis darīt Mārtiņam Pīlādzim. Komentārs ir uzrakstīts nievājoši, un no raksta izriet, ka esmu vērtējis revīzijas komisijas profesionalitāti. To neesmu darījis un netaisos to darīt, kur nu vēl presē. Es atvainojos revīzijas komisijai par Mārtiņa Pīlādža publicēto it kā manu revīzijas komisijas profesionālo novērtējumu.
M.Pīlādzis, runājot ar mani pa telefonu, «izkalkulēja» revīzijas komisijas profesionalitātes līmeni un veikli piespēlēja to man. Tas ir mēģinājums sanaidot mani ar revīzijas komisiju.
Ar laikraksta starpniecību es varu pateikties revīzijas komisijai par veikto darbu, izvērtējot kredītu skaitītāju saņemšanu, it sevišķi ļoti korekto attieksmi pret manu darbu revīzijas laikā.
Pirms Domes sēdes netiku informēts par revīzijas komisijas slēdzienu, ka it kā skaitītāji nav nodoti firmām uzstādīšanai. Par to uzzināju vēlāk, klausoties revīzijas komisijas ziņojumu Domes sēdē, bet to neapstrīdēju, jo uzskatīju, ka to darīt sēdes laikā ir nekorekti. Ir saprotams, ka nav iespējams uzstādīt siltumskaitītājus un nodot tos ekspluatācijā, nenododot tos uzstādīšanai firmām. Tikai ar firmām jārīkojas ļoti uzmanīgi: tās var pazust ar saņemtajiem skaitītājiem un pēc tam tos ir grūti uzmeklēt. Tādēļ visi 111 skaitītāji tika nodoti gan firmām montāžai, gan arī uzņēmumu un iestāžu vadītājiem lietošanā un pārziņā, kā arī pēc uzstādīšanas pieņemti ekspluatācijā. Siltumskaitītāji uzstādīti atbilstoši uzstādīšanas noteikumiem, pieņemti ekspluatācijā, un apšaubīt to likumību ir muļķīgi.
Mārtiņš Pīlādzis ir daudz ko pārspīlējis, rakstot šo komentāru, bet nav publicējis manu uzdoto jautājumu «Vai jūs nelobējat LNSMC un tur nesaņemat par to naudu?» Citādi es nesaprotu, kādas intereses aizstāv Pīlādža kungs, vai monopoluzņēmuma, tas ir, LNSMC intereses? Katrā ziņā ne pilsētas iedzīvotāju intereses, jo, tāpat kā siltumskaitītāji, arī aukstā un karstā ūdens skaitītāji, kas ir uzstādīti dzīvokļos, ik pēc diviem gadiem jāved uz Rīgu, uz LNSMC uz pārbaudi, jo Jelgavā nav akreditētas laboratorijas. LNSMC, kas ir monopols Latvijā, labi nopelnīs, veicot biežās skaitītāju pārbaudes, arī dažādas «firmiņas» varēs labi nopelnīt uz iedzīvotāju un pašvaldības rēķina. Tādēļ ir nepieciešams rietumvalstīs ražotajiem, sertificētajiem skaitītājiem (sertifikāts ISO-9001) noteikt atkārtotās pārbaudes termiņu astoņus gadus, kā tas ir rietumvalstīs.
Latvijas monopoluzņēmumi, piemēram, «Latvijas gāze» savus skaitītājus (sadzīves) pārbauda ik pēc 15 gadiem, «Latvenergo» elektriskos skaitītājus – ik pēc 12 gadiem, bet Jelgavas iedzīvotājiem ik pēc diviem gadiem ar skaitītāju jābrauc uz Rīgu.
Par ERAB kredītu 111 skaitītāju iegādei izlietojumu ir veiktas Domes Revīzijas komisijas revīzijas, Finansu ministrijas ERAB kredīta izlietojuma pārbaude, Valsts kontroles revīzija, tādēļ nav pamata lielajai kaukšanai un rūkšanai Eola salā, mistiskajos Mārtiņa Pīlādža izdomājumos, izmantojot mitoloģijas personifikācijas, kas ir neatbilstošas, arī aizvainojošas un neētiskas. Cilvēki nav cūkas. Nevis «mēs», bet Tehniskā nodaļa neatbild par ekspluatācijā nodotajiem 111 siltumskaitītājiem. Par tiem ir atbildīgi pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītāji. Par Pasaules Bankas kredītu iepirktajiem skaitītājiem SVM un «Kamstrup» atbildīgs ir Siltumtīklu uzņēmums, arī par Mātera ielā 22 uzstādīto siltumskaitītāju, un tam nav nekāda sakara ar Jelgavas Domes 1995. gada 24. marta lēmumu, jo šis lēmums attiecas tikai uz ERAB kredītu, par kuru tika iegādāta elektroniskās uzskaites aparatūra 1994. un 1995. gadā.
