Vasara ir atpūtas laiks. Daudzi kristieši šovasar atpūtušies kristīgās nometnēs un citos brīvdienu pasākumos.
Vasara ir atpūtas laiks. Daudzi kristieši šovasar atpūtušies kristīgās nometnēs un citos brīvdienu pasākumos. Tā nav bijusi tikai atpūta, bet arī dažādas nodarbības. Par dažām nometnēm jau esam rakstījuši.
Jaunums šogad bija Vasaras Bībeles skola, kuru rīkoja baptistu draudze, un «Kristus mācekļu» rīkotais Bērnu festivāls. Šie pasākumi bija domāti visiem pilsētas bērniem, lai viņi varētu iepazīties ar Bībeles mācību un interesanti pavadītu laiku. Par to arī tika gādāts – kovbojs Bībeles skolā, krāsas, baloni, klauni Bērnu festivālā. Šajos pasākumos kopā piedalījās vairāk nekā 500 bērnu. Jāpiekrīt vien būs Jelgavas baptistu draudzes vadītājai Elzai Rozei: «Bērns ir ļoti kritisks. Viņš neiet tur, kur viņam nepatīk. Garīgais ieguvums ir nenovērtējams – bērni tiek iepazīstināti ar šodien tik ļoti vajadzīgo, Bībelē pamatotu kristīgo dzīves stilu. Viņi uzzina arī Bībeles saturu saprotamā valodā un ir iesaistīti radošās, saistošās nodarbībās.»
Kristīgām nometnēm draudzēs ir senāka vēsture – vismaz kopš 90. gadu sākuma. Kam tās vajadzīgas, ko tās dod? Kamdēļ cilvēkiem, kas parasti satiekas svētdienās baznīcā vai svētdienskolā vai kādos plašākos draudzes pasākumos, vēl ir vajadzīga kopēja atpūta? Vislabāk uz šiem jautājumiem atbild Septītās dienas adventistu draudzes jaunieši, kas nupat atgriezušies no nometnes Madonas rajonā. Tā pulcēja jauniešus no visas Latvijas un ļāva Atradumu dienā meklēt tikumus, Glābšanas dienā stāstīt, kā tam Kungam nodotas dzīves, Mīlestības dienā runāt un dziedāt par Dieva mīlestību un Radīšanas dienā attēlot, ko Dievs katrā dienā radījis.
Aija: «Nometnē pavadītais laiks nav tikai atpūta brīvā dabā. Nometnē mēs varam vairāk iepazīt Dievu un būt kopā ar cilvēkiem, kas domā tāpat.»
Edgars: «Kristīgā nometnē var sadraudzēties ar jauniešiem, kas tic. Mēs redzam, ka neesam nemaz tik maz. Ir iespēja uz dzīvi paraudzīties citām acīm.»
Vēsma: «Tā ir iespēja citam citu stiprināt, stāstot par savu dzīvi un piedzīvojumiem. Liecināt par Dievu tiem, kas Viņu nepazīst. Pašam vairāk uzzināt par Dievu no lekcijām un stāstiem.»
Dina: «Nometnē piedzīvoju, ka dzīve ar Dievu ir vispilnīgākā un līdzsvarotākā.»
Gita: «Kristiešu nometnēs ir iespēja piedzīvot Debesu valstības atmosfēru.»
Septītās dienas adventistu bērniem nometne vēl priekšā. Tā notiks augustā.
Liela un tradīcijām bagāta pieredze nometņu veidošanā ir Jelgavas baptistu draudzei. Jau vairākus gadus Jāņu laikā draudzes locekļi un ciemiņi pulcējas Zaļenieku pusē. Elza Roze saskata kristiešu nometņu lielo lomu arī bērnu kristīgā audzināšanā: «Ar katru gadu jūtams, ka kristīgās nometnes paplašina savu tīklu pa visu Latviju, iesaistās arī vecāki. Ļoti augstu vērtēju šādu darbu. Ziemā mācību laiks ir ierobežots – esi kādu brīdi klasē ar skolotāju, bet nometnē daudz ko nozīmē brīvā daba, kas atraisa bērna fantāziju. Augļus neredz uzreiz. Bet bērni ir stāstījuši, ka, atgriežoties no nometnes, viņu attieksme ir mainījusies, jo viņi ir mācīti būt iecietīgāki, mīlēt, saprast otru, klausīt vecākus. Katru Bībeles tematu veiksmīgs svētdienskolotājs prot saistīt ar morālām kategorijām. Bērni un vecāki ir bijuši ļoti pateicīgi, ka varējuši uzturēties kristīgā sabiedrībā.»
Savdabīgas nometnes piesaka Romas katoļu draudze. Jūlijā Subatē tika rīkota nometne kristīgiem jaunekļiem. Bīskaps Antons Justs pastāstīja, ka nometnes mērķis bijis iepazīstināt jaunos cilvēkus ar Semināra dzīvi, kristīgo mantojumu un padziļināt garīgo dzīvi. No visas Rīgas, Vidzemes un Zemgales sabraukušie jaunieši no rīta iepazinās ar garīgo mantojumu, pēcpusdienā sportoja, bet vakarā muzicēja. Par svarīgāko tika uzskatīta vakara svētā mise. Antons Justs: «Jaunekļi varēja iepazīties, ko nozīmē garīgā dzīve, kalpošana Dievam caur baznīcu un kalpošana draudzei. Atklāt, cik viņi ir vajadzīgi, neraugoties uz vecumu. Atklāt, kādas ir viņu spējas. Mēs Latvijā neesam raduši dzīvot garīgi. Agrāk to neatļāva ideoloģija, tagad – materiālie apstākļi. Attaisnojumu var atrast vienmēr. Tas, kas visapkārt notiek, grauj jauna cilvēka personību. Šī nometne palīdzēja jauniešiem ieskatīties sevī, saprast, ko viņi grib un var. Bija jauki redzēt šos jaunos, apgarotos censoņus.»
Par īpašu kristīgu ceļojošu «nometni» bīskaps uzskata svētceļojumu uz Aglonu. Tur kopā iet lielie un mazie, mācās savstarpēji sadzīvot, būt kopā lūgšanās.
Par kopību nav aizmirsusi arī Sv. Annas luterāņu draudze. Šogad bērni pulcējās savā nometnē Lielvircavā. Baiba Apermane, draudzes svētdienskolotāja, saka: «Daudzi bērni netiek galā ar savu Es. Es negribu un nedarīšu! Kristīga nometne ir vieta, kur bērniem praktiski mācīties, kā atteikt kaut ko sev otra labā, kā rūpēties par otru. Bija bērni, kas ar šīs nometnes starpniecību pirmo reizi saskārās ar baznīcu.»
Lielie rīkoja nometni mācītāja Tāļa Rēdmaņa pļavā Raunas pusē. Mērķis – nostiprināt draudzes kolektīvu un sadraudzēties ar Raunas draudzes ļaudīm. Tas arī izdevās. Par to liecina kopā pavadītais laiks Raunas baznīcas lapenē. Nometnes dalībnieki viesojās arī pie Raunas vecajiem ļaudīm.
Tie, kas bijuši šādās kristīgās nometnēs, atgriežas priecīgi, pacilāti, pildīti jaunu spēku rudenim un ziemai, jo kristīgā nometne ir vieta, kur dot un saņemt. Antons Justs saka: «Vasarā, kad mums ir atvaļinājumi, vismaz kādu nedēļu vajadzētu veltīt sabiedriski audzinošam pasākumam – nometnei, kur varētu augt citi un mēs paši – līdzi. Sevišķi svarīgi ir pilnveidoties garīgi, kalpot un sevi ziedot.» Tā arī ir kristīgo nometņu sūtība.
