Lai arī Jelgavā nav reģistrēti bēgļi un tuvākajā laikā diez vai kāds patvēruma meklētājs «klauvēs» pie mūsu durvīm, pašvaldība bēgļu problēmu risināšanā aicina iesaistīties valsti.
«Bēgļu integrācijas programmas jāizstrādā valstī, nevis katrā pašvaldībā,» uzskata Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne. «Pirmkārt, valstij jādomā par mentoriem, kas palīdzētu bēgļiem iejusties darba vietā. Otrkārt, jāizstrādā programmas, pēc kurām bēgļi varētu mācīties latviešu valodu,» iesaka R.Vectirāne.Viņa gan spriež, ka diez vai tuvākajā laikā Jelgavā varētu ierasties desmitiem vai simtiem patvēruma meklētāju. Arī biedrības «Patvērums «Drošā māja»» pārstāve Baiba Biezā teic: «Bieži vien patvēruma meklētāji mūsu valsti izmanto kā tranzītvalsti – te saņem bēgļa vai alternatīvo statusu, bet pēc tam labākas dzīves meklējumos dodas uz citām Eiropas valstīm.»Biedrības pārstāve informē, ka kopš 1998. gada Latvijā bēgļa statuss piešķirts tikai 29 personām, lai arī 2010. gadā vien saņemts 61 pieteikums no patvēruma meklētājiem: «To piešķir, rūpīgi izvērtējot daudzus aspektus – ja ārzemniekam ir pamatotas bailes no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, politiskās pārliecības dēļ. Ja pamatojums ir nepietiekams, var piešķirt alternatīvo statusu.»
