Kārtējās trīspusējās Latvijas Zemnieku federācijas, Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas un zemkopības ministrijas (zm) tikšanās laikā tika panākta vienošanās starp Zemkopības ministriju un Latvijas Zemnieku federāciju.
Kārtējās trīspusējās Latvijas Zemnieku federācijas (lzf), Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas (LSA) un zemkopības ministrijas (zm) tikšanās laikā tika panākta vienošanās starp Zemkopības ministriju un Latvijas Zemnieku federāciju, ka Zemkopības ministrija izstrādātos likumprojektus un citus dokumentus ar savu departamentu direktoru starpniecību savlaicīgi iesniegs Latvijas Zemnieku federācijā izskatīšanai. Tas tik tiešām sagādāja raizes, jo īsā laikā iedziļināties svarīgos likumprojektos un citos dokumentos un izskatīt tos ir sarežģīti.
Šī tikšanās tika rīkota kopīgi ar Latvijas komercbanku – Unibankas, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, kā arī Pareksa bankas – pārstāvjiem. Galvenokārt tika diskutēts par tuvo pavasara sējas laiku, par kredītiem darbu izpildei (sēklas, minerālmēslu, tehnikas u.c. iegādei). Sprieda arī par to, kā kredītu atmaksu varētu atbalstīt valsts (piemēram, ar subsīdiju līdzekļiem dzēst daļu kredīta procentu). Bet, lai zemnieks dabūtu kredītu bankā, ir nepieciešama garantija jeb kredīta ķīla.
Valsts bankai ir jārod līdzekļi lauksaimniecības kreditēšanai. Rietumvalstīs neviens lauksaimniecībai paredzētais kredīts nenotiek bez valsts bankas atbalsta.
Latvijas Unibankas pārstāvis kazimirs Šļakota sacīja, ka lielajām saimniecībām dabūt kredītu bankā nav problēma, jo jau ir iegādāti apgrozāmie līdzekļi, kurus var ieķīlāt, ņemot kredītu. Bet pašlaik aktīvi kredītu ņēmēji ir arī mazie zemnieki (ap 40 ha zemes). Diemžēl viņiem nav apgrozāmo līdzekļu, kurus banka varētu ņemt kā kredīta ķīlu. Un tieši šiem mazajiem zemniekiem būtu nepieciešams valsts bankas atbalsts. Spriežot pēc kredītu pieprasījumu daudzuma, var secināt, ka daļa zemnieku ir pārcietuši krīzi un sāk attapties un attīstīsies tālāk.
Latvijas Hipotēku un zemes bankā patlaban arī lielie kreditori kavē kredītu atdošanas termiņus. Tas savukārt kavē jaunu kredītu ņemšanu jebkurā komercbankā. Katra komercbanka strādā pēc atbilstošiem likumiem, un katrs bankas akcionārs vēlas gūt peļņu. Diemžēl tagad iznāk, ka kredīti nav domāti lauksaimniecībai. Lai veiksmīgi paplašinātu kredītņēmēju lauksaimnieku skaitu, Valsts Bankai ir jārada garantijas lauksaimniecības kreditēšanai.
Iesniegtais priekšlikums par to, ka vajadzētu lauksaimniecības kreditēšanu novirzīt vienai bankai, netika akceptēts. Zemnieki, kuriem ir kredīti, ir konkrētās bankas klienti, un viņiem saņemt jaunus kredītus nav problēma, jo ar saviem pastāvīgajiem klientiem katra banka strādā citādi.
Bankai iesaistīties vienā nozarē pārāk daudz ir liels risks. Lai noteiktu konkrētu banku, kura varētu kreditēt lauksaimniecību, ir jārīko konkurss. Taču Unibankas pārstāvis jau tūlīt atbildēja noraidoši.
Latvijas Zemnieku federācijas valdes sēdē piedalījās apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA» pārstāvis Aivars Legzdiņš. Viņš informēja par sējumu apdrošināšanu. LZF valdes locekļi savukārt ieteica noslēgt divpusēju sadarbības līgumu, lai federācijas biedri varētu saņemt priekšrocības apdrošinājuma iegūšanai. Par šo priekšlikumu, iespējams, lems «BTA» vadība.
