Iedzīvotājiem būtu jādod plašākas iespējas ietekmēt pašvaldības un rosināt domes atlaišanu, ja lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar tās darbu – Jelgavas novada iedzīvotāju sāktā parakstu vākšana par Jelgavas novada Domes atkāpšanos aktualizējusi nepieciešamību meklēt juridiskus instrumentus, kā iedzīvotājiem dot plašākas iespējas ietekmēt pašvaldību darbu ne vien reizi četros gados vēlēšanās, bet arī ievēlētās pašvaldības domes pilnvaru termiņa laikā. Tādēļ Saeimā sākta diskusija par iespējām pašvaldībās rīkot referendumus.
Inese Bartuševica, Sesavas pagasta zemnieku saimniecība «Bites»:Mēs skaidri redzam, ka vīri augstos amatos nekaunīgi melo, ignorē sabiedrības viedokli. Un, kad sanāk tautas sapulce, kas pārliecinoši prasa atbildīgo personu atkāpšanos, tad viņi to nedara. Vai par nodokļu maksātāju naudu vēl būtu jārīko referendums!? Pašiem vajadzētu prasties. Tomēr domāju, ka tiesības pašvaldībās rīkot referendumu būtu laba pātaga tautas rokās. Gada sākumā Sesavas pagasta iedzīvotājiem tiesā izdevās panākt viņu viedokļa ievērošanu ieilgušajā cūku kompleksa būvēšanas jautājumā. Ja tā vietā mēs būtu varējuši rosināt referendumu, iespējams, lieta būtu atrisinājusies ātrāk. Fakts, ka valgundnieks Kārlis Rimša bez kādas politiskas un finansiālas aizmugures spēja savākt 1600 parakstu no Jelgavas novada iedzīvotājiem iedzīvotājiem, kuri prasa Ziedoņa Caunes vadītās novada Domes atkāpšanos, rada cerību, ka tautas viedoklis var tikt uzklausīts. Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs:Vēlētāji un deputāti pašvaldībās jau tagad ir diezgan tuvu cits citam, tādēļ uzskatu, ka vēlētājiem reģionos pašlaik ir lielāka vara nekā parlamentā. Līdz šim neesmu arī tīrā veidā manījis pašvaldību nerēķināšanos ar sabiedrības interesēm. Jelgavas novada Domes gadījums? Jā, 1600 parakstu ir daudz, bet, ja tagad par Domes vai priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes atlaišanu notiktu referendums, mēs nezinām, kāds būtu tā iznākums. Jo atbalstītāji arī ir. Runājot par referendumiem pašvaldībās – tā ir laba ideja. Rūpīgi jāizdomā, par ko varēs izšķirties referendumā un par ko ne. Nedrīkst būt tā, ka referendumi pašvaldībās kļūst par nestabilitātes ieroci, par viena cilvēka personīgo vēlmju īstenošanas instrumentu. Referendumu lēmumos jāatrod līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm. Lai nesanāk, ka pati sabiedrība ir nelaimīga, jo ar referendumiem tiktu paralizēta tās dzīve, torpedējot jebkuru pašvaldības lēmumu. Skaidrs, ka iespēja sarīkot referendumu pirms lēmuma pieņemšanas liktu deputātiem vairāk rēķināties ar sabiedrības viedokli. Taču referendumam vairāk jākalpo kā Dāmokla zobenam, kā jēgai, nevis kā mehānismam, ko bieži izmantot. Ziedonis Caune, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs:Jautājums ir neviennozīmīgs: vai nepieciešamība pēc referenduma ir pašvaldības iniciatīva, piemēram, par saimnieciska rakstura dilemmu, vai tas ir politisks akts, vēlētāju iniciatīva. Saimnieciska rakstura referendumi, piemēram, Šveicē tiek organizēti itin bieži. Neapšaubāmi tas veicinātu pašvaldības darbu – nereti mums daudzos jautājumos ir nepieciešams sociāli līdzatbildīgu novada iedzīvotāju viedoklis, lai izšķirtos, vai īstenot vienu vai otru lietu, kas Domei, deputātiem šķiet vienlīdz svarīgas. Tad varētu paļauties uz pašu novada cilvēku vairākuma redzējumu. Sabiedriskās apspriešanas kā procedūra neveicina konceptuālu izšķiršanos. Piemēram, novadam arī pašlaik ir dilemma – īstenot apjomīgus un finansiāli smagus ūdenssaimniecības rekonstrukcijas projektus (ko iedzīvotāji jutīs tarifos pēc projekta ieviešanas) vai tomēr līdzekļus ieguldīt katra pagasta cita veida infrastruktūrā un attīstībā. Savukārt iedzīvotāju iniciēts referendums kā demokrātijas instruments būtu atbalstāms, taču ir pārāk daudz neskaidrību mehānismā, kā to īstenot, ņemot vērā pašreizējo likumdošanu.
