Lielā talka Latvijā tiek organizēta ceturto gadu, bet pats tajā piedalīšos otro reizi. Tā kā mans pamatdarbs ir uz kuģa, jārēķinās, ka ne vienmēr talkošanas laikā esmu mājās. Šogad man ir iespēja piedalīties Latvijas sakopšanā tāpat kā pērn, un izdevību garām nelaižu. Pirms gada avīzē izlasīju par Lielo talku un aicinājumu pieteikties. Jelgavā ir kāda vieta, kas man mīļa un tuva jau no bērnības, – tā ir Pasta sala. Bērnībā gājām turp peldēties un atpūsties. Mītavas laikā Pasta sala bija ļoti skaista un sakopta. Arī šodien, ja sakārtotu, tā varētu būt izcila vieta mūsu pilsētā, par kuru priecātos jelgavnieki un skaistumu baudīt brauktu arī tūristi. Salu iespējams apbūvēt, uztaisīt molus – būtu fantastiski. Cik skaista izskatās nupat ierīkotā promenāde gar Lielupi! Vajag tikai turpināt.Pagājušā gada plūdi piekrastei nodarīja lielu skādi – no Staļģenes puses peldošie ledus gabali plosīja Pasta salu, nolauzdami daudz koku. Šis pavasaris atnācis mierīgāks, bet vienalga vēl palicis daudz darāmā no pērnajiem paliem. Tāpēc arī šogad ņemšu rokās zāģi un došos uz turieni, pirms tam konsultējoties ar mežzini, kā un ko zāģēt. Zāģi un degvielu man uztic draugi, kuriem šogad citas lietas darāmas. Pagājušajā gadā ar kritušajiem kokiem salā cīnījos viens, šodien man līdzi dosies arī sieviņa Aija un sešgadīgais mazdēls Kirils. Prieks par puiku, kurš savā vecumā jau apzinās dabas saudzēšanas un sakopšanas nozīmīgumu. Nākt uz talku viņam nespiedu, bet piedāvāju, par ko viņš bija ļoti priecīgs. Dzīvē esmu redzējis vairāk nekā 60 pasaules valstu. Ar pilnu atbildības izjūtu varu teikt: tāda daba un koki kā Latvijā nav nekur. Tas jānovērtē un jāsargā. Venēcija, Malta – tur lielu koku vispār nav, ja kāds arī ir, tad ļoti dārgs. Braukājot apkārt, nākas secināt, ka Latvija ir ļoti sakopta zeme, kas ar gadiem kļuvusi jūtami tīrāka. Lielā talka ir ļoti apsveicams projekts Latvijā, un ceru, ka tas tik drīz nebeigsies, jo darbu var atrast vienmēr. Vēl tik daudz krūmiem un brikšņiem aizaugušu vietu. Noteikti šajā procesā piedalīšos arī nākamos gadus, bet, ja kādas talkas laikā nebūšu Latvijā, pastrādāt dabā došos pēc tam. Pēc vairākiem mēnešiem, kas pavadīti jūrā, tā ir vienkārši lieliska sajūta.
