Filmā «Trīs resnvēderi» bija attēlota pilsēta, pār kuru valda ļoti ierobežots skaits vēderu. Resnvēderus nekas neinteresēja kā vien rīšana un bezjēdzīgas izklaides.
Filmā «Trīs resnvēderi» bija attēlota pilsēta, pār kuru valda ļoti ierobežots skaits vēderu. Resnvēderus nekas neinteresēja kā vien rīšana un bezjēdzīgas izklaides. Nepārtraukto izēšanās izvirtību fonā dzīvoja galēji nabadzīga tauta, kuras vienīgā priekšrocība bija laikā un noteiktā apjomā maksāt nodokļus. Interese par to, cik maksāja resnvēderu uzturēšana, tika uzskatīta par slimīgu ziņkārību, kas apspiežama visbargākajiem līdzekļiem.
Mūsdienu demokrātiskā pasaule, pie kuras mēs pieskaitām arī sevi, deklarējusi liberālismu kā vēlamo institucionālo iekārtu. Savukārt viens no galvenajiem liberālisma principiem ir vienlīdzība un personas autonomija. Pieņemts uzskatīt, ka kārtību, saskaņā ar kuru daži ir vienlīdzīgāki starp citiem vienlīdzīgākiem, esam atstājuši pagātnē. Prakse gan rāda pretējo. Laikā, kad 70 procentu tautas dzīvo galējā nabadzībā vai – lietojot politiķu terminoloģiju – zem iztikas minimuma, labi noaugušu ierēdņu kasta pati sevi «apgādā» ar privilēģijām un priekšrocībām, kādas bija funkcionāriem «padomijas» laikā. Jelgavas pašvaldība ir izcils piemērs šajā ziņā. Līdztekus ne ar ko neattaisnojamām privilēģijām šeit «mājo» arī nelikumīga nodokļu maksātāju naudas iebāšana savā kabatā. Turklāt ar šādu kaiti «slimo» pati «galva» – Domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks.
Folianti, kas apcer to, kas ierēdņiem «pienākas», nodēvēti par koplīgumiem, ko noslēguši Domes priekšsēdētājs no vienas un Domes arodbiedrības pirmorganizācija no otras puses. No tiem mēs uzzinām, ka pašvaldības ierēdņiem maksā naudu nevis par viņu darbu, bet gan par «garīgu piepūli» un «iedzīvotāju pieņemšanu», kas saistīta ar ierēdņa darbu. Garīga piepūle ir raksturīga jebkuram darbam. Pat tie, kas «medī» pudeles atkritumu tvertnēs, vai prostitūtas savā cīņā par izdzīvošanu garīgi sevi piepūlē. Acīmredzot ierēdņiem būtu jādeklarē savas garīgās piepūles (pārpūles?) intensitāte, lai šādi ieraksti neliecinātu par pretējo – par garīgu nabadzību. Savukārt «iedzīvotāju pieņemšana», kas minēta ierēdņu algu sakarā, mazākais, ir nekorekta. Ierēdnis ir iedzīvotāju dēļ, nevis otrādi – iedzīvotāji ierēdņu dēļ. Tādēļ ierēdni tik apgrūtinošais process – iedzīvotāju pieņemšana no kafijas strēbšanas brīvajā laikā – būtu pašsaprotams.
Speciālo izglītības iestāžu darbiniekiem, kas strādā ar skolēniem, kam ir fiziskās un (vai) garīgās attīstības traucējumi, ar internātskolas bāreņiem un bez vecāku aizgādnības palikušajiem skolēniem, noteiktas piemaksas pie algas 10 procentu apmērā. Iestādēs lepras slimnieku, psihiski slimo, alkoholisma un narkomānijas slimnieku ārstēšanai un struktūrvienībās, kurās ir veselībai sevišķi bīstami vai sevišķi smagi darba apstākļi, darbiniekiem ir noteikta piemaksa Ls 7 līdz 10 apmērā. Iestādēs infekcijas un tuberkulozes slimnieku ārstēšanai, radioloģijas, rentgena un apdegumu ārstēšanas struktūrvienībās, kā arī citās iestādēs un struktūrvienībās, kurās ir veselībai bīstami vai smagi darba apstākļi, darbiniekiem ir noteikta piemaksa Ls 5 – 7 apmērā. Mūsu pašvaldības ierēdņi sev nosaka ikmēneša piemaksu 50 procentu apmērā, pabalstu «veselības uzlabošanai», dodoties atvaļinājumā, kā arī prēmiju gadā trīs algu apmērā. Vairākas privilēģijas, ko sev noteikuši pašvaldības ierēdņi, būtu grūti iedomājamas pat komunistu laikos. Bijām pieraduši, ka partorgi un tiem «īpaši pietuvinātie» devās uz sanatorijām ar darbavietas apmaksātām ceļazīmēm, bet šādas privilēģijas nebaudīja visi (!) darbinieka ģimenes locekļi, taču Jelgavas ierēdņi to sev ir paredzējuši.
Kur nu vēl citi labumi – mācību maksas segšana, papildu atvaļinājumi, mācību atvaļinājumi, dzīvokļi (ne dienesta!) bez jebkādas rindas, veselības apdrošināšana… Kā zināms, atsevišķās augstskolās mācību maksa ir 2000 latu apjomā un lielāka. Koplīgumi nekādus ierobežojumus šajā ziņā neparedz. Tāpat tos neparedz arī veselības apdrošināšanā – vai tā būtu Zelta, vai Dimanta polise. Līdztekus privilēģijām, ko mūsu pašvaldības ierēdņi sev noteikuši, bet ko Latvijas likumi neparedz, notiek nelikumīga nodokļu maksātāju naudas iebāšana kabatās.
Dokumenti, kas nonākuši «Ziņu» rīcībā, liecina, ka, neievērojot MK 1994. gada 7. jūnija noteikumus nr.111 «Par pašvaldību domes (padomes) priekšsēdētāja mēnešu amatalgām un gada piemaksām» un 1994. gada 28. jūnija lēmumu nr.77 «Par mēnešalgas aprēķināšanu atsevišķām valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku kategorijām», ar Jelgavas pilsētas Domes lēmumiem no 1995. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 1. maijam neliku-
mīgi darba algās izmaksāti
Ls 6 486,23, – Domes priekšēdētājam U.Ivanam – Ls 2 341,34 un priekšsēdētāja vietniekam R.Vītoliņam – Ls 4 144,89. Kā skaidroja Domes galvenā grāmatvede, nelikumīgi izmaksātā nauda ir nevis ieturēta no U.Ivana un R.Vītoliņa algām, bet gan «ierēķināta budžetā». Citiem vārdiem – tā ir «ieturēta» no iedzīvotājiem.
Izmaksājot Domes darbiniekiem atlīdzību par mācību maksu augstskolās Ls 1700 apmērā, klaji ignorējot likumdošanu, nav ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Ls 425 un sociālais nodoklis Ls 629.
No 1995. gada 1. janvāra līdz 1997. gada 1. oktobrim, pārkāpjot Domes nolikumu «Par pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas darba finansēšanu», nelikumīgi aprēķināta privatizācijas komisijas darba samaksa, pārmaksājot Ls 4 749,93 algās un Ls 1 606,07 sociālā nodokļa maksājumos.
Patiesi ienesīgs ir ierēdņa darbs!
Tikpat, cik nekaunība, kas atļauj rīkot «dzīres mēra laikā».
«Sakarā ar to, ka 1996. gada 10. septembra Ministru kabineta noteikumi nr.351 ir tikai rekomendējoši un administrācijas darbinieku darbs prasa paplašinātu zināšanu apjomu, garīgu piepūli un ir saistīts ar iedzīvotāju pieņemšanu (pasvītrojums mans – M.P.), noteikt šādas algas:
vizpilddirektoram – Domes priekšsēdētāja algu reizinot ar koeficientu
– 0,8 – 0,85;
Domes darbiniekiem noteikt algu, izpilddirektora algu reizinot ar šādiem koeficientiem:
vdepartamenta direktoram
– 0,85 – 0,9;
vnodaļas vadītājam un tam pielīdzinātiem amatiem
– 0,7 – 0,8;
vgalvenajam speciālistam un tam pielīdzinātiem amatiem
– 0,6 – 0,7;
vspeciālistiem un tam pielīdzinātiem amatiem
– 0,5 – 0,6;
vdatoroperatoriem, šoferiem, galdniekam, elektriķim, kopētājai
– 0,4 – 0,5.
Pašvaldības ierēdņiem piešķirtās privilēģijas saskaņā ar Domes priekšsēdētāja U.Ivana un Domes arodkomitejas noslēgto koplīgumu (līdz 2001. gada 31. martam)
Par kvalitatīvu darbu pēc Domes priekšsēdētāja vai izpilddirektora priekšlikuma piešķir prēmiju gadā līdz trīs mēnešu vidējās darba algas apmēram (pasvītrojumi mani – M.P.)* .
Darbiniekiem, kas, nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, piešķir mācību atvaļinājumus, saglabājot amata algu.
nValsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai piešķir apmaksātu atvaļinājumu.
Segt mācību maksu darbiniekiem, kuri, nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās.
Vienu reizi gadā darbiniekiem piešķir materiālo pabalstu mēneša vidējās darba algas apmērā veselības stāvokļa uzlabošanai.
Veikt piemaksu līdz 50% apmērā no amata algas par papildu darbu veikšanu vai uz laiku promesoša darbinieka pienākumu izpildīšanu.
Visiem Domes darbiniekiem, izņemot apkopējas, piešķir papildatvaļinājumu. Minimālais papildatvaļinājuma dienu skaits – trīs darba dienas, maksimālais – 12 darba dienas.
Apmaksā darbinieku veselības apdrošināšanu.
Arodkomitejas locekļiem atļaut darba laikā veikt sabiedriskos pienākumus.**
Arodkomitejas locekļiem, kuri apzinīgi pilda viņiem uzliktos sabiedriskos pienākumus, noteikt papildu atvaļinājumu – trīs dienas gadā.
Nepieciešamības gadījumā darbiniekus nodrošina ar dzīvokļiem.***
Iespēju robežās darbiniekus un viņu ģimenes locekļus nodrošina ar nepieciešamajām ceļazīmēm atpūtai un veselības uzlabošanai, tās apmaksājot 75% apmērā.***
*1996. un 1997. gada koplīgums paredz papildus prēmijai trīs algu apmērā (1996. gadā – divu algu apmērā) vēl 50% ikmēneša piemaksu no pamata darba algas darbiniekiem, kuru darbs prasa speciālu kvalifikāciju.
**1997. gada koplīgumā šis nosacījums papildināts: «..pienākumus, kas saistīti ar darbinieku interesēm». Koplīgumā, kas ir spēkā no 1980. gada 1. janvāra, šā nosacījuma daļa «pazudusi».
1996. gada koplīgums vēl paredz divas reizes gadā 0,3% no ārpusbudžeta līdzekļiem un saimnieciskās darbības pārskaitīt arodkomitejas rēķinā.
***Ar šiem nosacījumiem notikusi dīvaina «pārvērtība». 1997. gada koplīgumā tiem atbilst 3.7. un 3.8. punkts, savukārt koplīgumā, kas noslēgts līdz 2001. gada 31. martam, 3.7. un 3.8. punkts ir spēkā (par ko liecina tālākie ieraksti), taču pats teksts ir «izdzisis».
