Labāk atalgotais rektors pērn bijis Latvijas Universitātes (LU) galva Mārcis Auziņš, kurš saņēmis lielāku atalgojumu nekā iepriekš, savukārt citu augstskolu vadītājiem alga lielākoties ievērojami mazinājusies, ceturtdien vēsta laikraksts «Diena», atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegtajām amatpersonu ienākumu deklarācijām.
Auziņa deklarācijā minēts, ka no LU pērn saņemti 69 833,76 lati, kas ir par aptuveni 4000 latu vairāk nekā iepriekš. Viņš to skaidro ar augstskolas ieņēmumu palielināšanos no dažādiem ārvalstu projektiem, uzsverot: «Mana alga nav palielināta par nevienu santīmu.»Lielākais algas grieziens bijis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektoram Aleksejam Naumovam, kurš pērn par rektora un profesora darbu saņēmis 41 166,16 latu. Viņa deklarācija rāda, ka gadu iepriekš no augstskolas budžeta rektora kontā nonākusi par aptuveni 18 tūkstošiem lielāka summa. «Algas mums grieza par 20, 30 un gandrīz 40 procentiem,» komentē Naumovs.Alga ievērojami kritusies arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektoram Jānim Gardovskim. Pērn rektors atalgots par aptuveni trešdaļu mazāk nekā gadu iepriekš. Neskaitot ienākumus, kurus veido profesora, katedras un dažādu projektu vadītāja pienākumu pildīšana, rektora alga Gardovskim pērn bijusi 35 598,30 latu. «RSU ir ieviesusi jaunu atalgojuma sistēmu. Turklāt rektora atalgojumu nosaka RSU Senāts, kas, lemjot par rektora atalgojumu, ņēma vērā universitātes kopējos finanšu rādītājus un iespējas un ekonomisko situāciju valstī kopumā,» skaidro RSU rektors.Savukārt iepriekšējā Rīgas Tehniskās universitātes rektora Ivara Knēta atalgojums divos gados krities par aptuveni sesto daļu, pērn saņemot 39 394,67 latus.Reģionu augstskolu galvām alga samazināta mazākā apmērā, taču, salīdzinot ar lielākajām valsts augstākās izglītības iestādēm, viņu ieņēmumi bijuši līdz divām reizēm zemāki.Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektora Jura Skujāna pērnā gada deklarācija rāda, ka darbs augstskolā atalgots ar 30 151,95 latiem, kas ir par aptuveni septiņiem tūkstošiem latu mazāk nekā iepriekš. Savukārt Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis, kura pamatdarbs ir Daugavpils Universitātes (DU) vadīšana, pērn saņēma 32 061,99 latus.Augstskolu dekānu deklarācijās redzams, ka grieziens tās nav ietekmējis tik spēcīgi kā rektorus. Piemēram, LU Ķīmijas fakultātes dekāna Jāņa Švirksta alga palikusi nemainīga. Pērn viņš nopelnījis summu, kas par gada darbu ir līdzvērtīga Liepājas Universitātes rektora atalgojumam – teju 22 tūkstošus latu. Savukārt RSU Medicīnas fakultātes dekāna atalgojums pērn audzis par tūkstoti, saņemot 28 090,70 latu.Atšķirība iezīmējas, aplūkojot LU un DU Sociālo zinātņu fakultāšu dekānu deklarācijas. Vladimirs Meņšikovs par fakultātes vadīšanu Daugavpilī ticis atalgots ar aptuveni 19 000 latu, bet fakultātes vadītājs Juris Rozenvalds LU pērn saņēmis ap 30 tūkstošiem latu.
