Svētes pamatskola svin 175 gadu jubileju.
Jubilāres – Svētes pamatskolas – pirmsākumi meklējami tālajā 1836. gadā, kad Svētes bērniem no 12 gadu vecuma tika nodrošināta iespēja izglītoties nelielā māla mājiņā ar maziem logiem (bijušajā kopsaimniecības «Svēte» ēdnīcas ēkā). Vēsturē atrodamas ziņas, ka ganiņiem mācību gads ildzis no Mārtiņiem līdz Jurģiem. Katram pagasta iedzīvotājam skolas uzturēšanai gadā bijis jāziedo 60 kapeiku, bet vecākiem jādod līdzi prāva svece, lai bērniem nebūtu jāsēž tumsā. Par nepaklausību vienīgais skolotājs drīkstēja sadot skolēniem rīkstes. Pēc 175 gadiem miesas sodus gan vairs nepiemēro. Arī skola no māla būdas pārtapusi vispirms divstāvīgā mūra ēkā (1897. gads), tad mūsdienīgā celtnē, kura jauno veidolu ieguva 2007. gadā. Uzzināt, kā tai pēdējā laikā klājies, kā arī piedzīvot atkalredzēšanās prieku un dalīties atmiņās, skolas absolventi, bijušie pedagogi un darbinieki aicināti 14. maijā. Svinības izglītības iestādē sāksies pulksten 16. Plāno rekonstruēt pagalma ēku«Iepriekšējo skolas jubileju svinējām pirms 15 gadiem, jo vairāk domājām par materiālās bāzes uzlabošanu. Arī piebūves un sporta halles celtniecība prasīja laiku. 2005. gadā taču gājām uz pilnu banku, lai izveidotu bērniem piemērotus apstākļus mācībām un sportam,» par paveikto gandarīts Svētes pamatskolas direktors Edmunds Misevičs. Skolas transformācija pēdējos pāris gadu desmitos bijusi tiešām vērienīga. Piemēram, jaunajā piebūvē, kas pabeigta 2007. gadā, sadarbībā ar Jelgavas novada Neklātienes vidusskolu, kas ēkā pulcējas divreiz nedēļā, iekārtoti divi moderni dabaszinību kabineti. Veiksmīgi pārdzīvota reģionālā reforma un izglītības iestāžu tīkla optimizācija, kas 136 skolēnu lielajai pamatskolai 2009. gadā deva klāt Glūdas filiāli ar 47 audzēkņiem un 28 pirmsskolēniem, bet, par laimi, slodžu samazināšanas dēļ tai neizdevās izretināt skolotāju rindas (šajā mācību gadā skolēnus izglīto 27 pedagogi). Skola ieviesusi elektronisko žurnālu, mācību darbā izmanto interaktīvo tāfeli un mūsdienīgu datorklasi. Taču pārmaiņas ar to vēl nav galā. Lai pastāvētu, nemitīgi jāmeklē jauni risinājumi, atzīst direktors, kurš izglītības iestādi vada jau vairāk nekā 20 gadu un ir pārliecināts par lauku skolas nākotni. Viņš atklāj, ka padomā pagalma ēkas rekonstrukcija – to varētu paplašināt, lai mazajiem bērniem (patlaban 29 no četru gadu vecuma) būtu ērtāk apgūt pirmsskolas izglītību, bet zēniem un meitenēm – mājturību.Lielāka uzmanība jāveltī talantīgajiem«Nākotnē vajadzētu arī vairāk pastrādāt ar talantīgajiem skolēniem. Mums ir ļoti laba bāze, taču nepieciešams cilvēks, kas gribētu to uzņemties,» teic E.Misevičs. Skolā mācās ap 30 tā saucamo labinieku, kuriem vidējā atzīme ir virs septiņām ballēm. Mācību gada nogalē viņi tiek īpaši godināti, taču dzīvē viņiem vairāk noderētu iespēja pastiprināti iegūt zināšanas, uzskata direktors. Viņam piekrīt arī vietniece izglītības jautājumos Ilze Lazdiņa. «Pieteicāmies fizikas konkursam «Experiments». Nekur tālu gan netikām, bet vesela mēneša garumā jaunieši nāca kopā, meklēja atbildes uz jautājumiem un cīnījās. Viņi no tā ir tikai ieguvēji,» pārliecināta I.Lazdiņa.Pašapziņu skolēnos ceļ arī dalība interešu izglītības programmās. Tās tiek sakārtotas, lai sev piemērotāko varētu atrast pēc iespējas vairāk bērnu, apgalvo direktors. «Pērn mūsu deju kolektīvs piedalījās dziesmu un deju svētkos. Astoņas meitenes dzied novada apvienotajā korī «Asni», kurš nesen atgriezās no Francijas. Mākslas pulciņa dalībnieki sūtījuši savus darbus uz Ungāriju un Poliju. Sportojam un piedalāmies visos novada organizētajos konkursos un pasākumos,» lepojas E.Misevičs. Viņš piebilst, ka skolēniem pēc stundām iespējams arī apmeklēt kartinga trasi un sadarbībā ar biedrību «Agape» jaunajā amatniecības centrā apgūt keramikas mākslu.Pelnīja naudu ekskursijāmSkolas pārvērtības gadu laikā, šķiet, vislabāk spēj raksturot pedagogi, kas savulaik paši mācījušies Svētes pamatskolā. Piemēram, matemātikas skolotāja Vita Kravale atzīst, ka mūsdienu skolēni ir drošāki, nebaidās jautāt un atļaujas daudz vairāk nekā septiņdesmito gadu vidū un astoņdesmito gadu sākumā, kad pati mācījusies Valdas Freimanes vadībā. «Šajos laikos ir prieks par plašajām iespējām, kas bērniem ir. Piemēram, interaktīvā tāfele, informācijas pieejamība. Agrāk skolotāji vairāk lasīja lekciju, bet tagad iesaista skolēnus,» viņa salīdzina.Savukārt sākumskolas pedagoģe Ruta Sproģe, kura skolas gaitas Svētē sāka 1979. gadā, atzīst, ka no tiem laikiem varētu arī pārņemt kādas lietas. Piemēram, ne tikai lielāku cieņu pret pieaugušajiem, nopietnu gatavošanos pasākumiem, kā bijis, piemēram, Sarkanā Krusta sacensībām un tūrisma salidojumam Vilces gravā, un glītrakstīšanu, bet arī naudas pelnīšanu ekskursijām. «Mūsu klase rudenī gāja bietes raut, lai sapelnītu naudiņu uz toreizējo Ļeņingradu. Ekskursijās ļoti bieži veda klases audzinātājs Arnolds Krasts. Daudzi pat mūs apskauda, jo tās bija pārdomātas un interesantas. Braucām uz Klaipēdu, Kuršu kāpu, Tallinu. Beidzot skolu, veselu nedēļu pavadījām Karpatu kalnos,» atmiņās dalās Ruta, sakot, ka no skolas laikiem saglabājušās ļoti labas izjūtas. Atliek tās nodot arī saviem skolēniem! Svētes pamatskola Skolā mācās 136 audzēkņi (1. – 9. klase), strādā 27 pedagogi un 12 tehniskie darbinieki. Pirmās ziņas par skolas izveidi lasāmas «Latviešu Avīzes» 1836. gada 15. oktobrī. Jaunā skolas piebūve un sporta halle tapa no 2005. līdz 2007. gadam. Skolu vadījuši Kristaps Zēvalds (1865 – 1904), Jēkabs Šaubergs-Liepkalns (1904 – 1941), Jānis Zariņš (1941 – 1948), Lonija Rieksta (1948 – 1958), Viesturs Kleinbergs (1958 – 1961), Astrīda Rozenvalde (1961 – 1966), Maija Šmitmane (1966 – 1973), Lūcija Leja (1973 – 1983), Jānis Kūliņš (1983 – 1989), Edmunds Misevičs (1989).
