Mazākumtautību integrēšanai kultūras ministre Sarmīte Ēlerte sola meklēt jaunu mediju, kas atspoguļotu objektīvu informāciju, bet nacionālās identitātes stiprināšanai aicina pārvarēt «šķēršļus savā galvā».
Ministre Jelgavā viesojās, lai iepazītos ar integrācijā padarīto un apzinātu problēmu loku, ar ko ikdienā saskaras nacionālo kultūru biedrības. Pašlaik Kultūras ministrija izstrādā Nacionālās identitātes un integrācijas programmu un apkopo viedokļus arī no reģioniem.Lai gan Jelgavā līdzīgi kā citur Latvijā samazinās nepilsoņu un palielinās citu valstu pilsoņu skaits, arī šī tendence nav vērtējama pozitīvi. Pilsētas mērs Andris Rāviņš tikšanās laikā S.Ēlertei pauda viedokli, ka tas saistīts ar Jelgavas attīstību un jauniem uzņēmumiem, kurus vada citu valstu pilsoņi. Taču, kā atklāja Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Rita Vectirāne, par citu valstu – visbiežāk Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas – pilsoņiem kļūst jelgavnieki, kuri vēlas agrāk aiziet pensijā un justies sociāli aizsargāti. Problēmas risināšanai ministre aicina gaidīt, kamēr attiecīgajās valstīs paaugstinās pensionēšanas vecumu un saņemt pensiju citā valstī vairs nebūs izdevīgi.Uz to, ka pašlaik svarīgāka ir sociālekonomiskā integrācija, norādīja arī Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja: «Nesaskaņas sabiedrībā sākas, ja cilvēki dala darbu un maizi.»Ministre gan sola atrisināt integrācijas problēmas, «iedodot rīku» – iespēju mācīties latviešu valodu. Uz jautājumu, kā var atrisināt divu informācijas telpu problēmu, S.Ēlerte atklāja, ka valsts domā par medija iegādi, kas mazākumtautībām sniegs objektīvu informāciju. Savukārt latvisko identitāti, neskatoties uz dažu politiķu izteikumiem, ministre aicina veidot neklausoties un negaidot. «Artis Pabriks nedrīkstēja saukt tautu par muļķiem, taču Latvija ir kas lielāks par valdību un sliktajiem laikiem. Katram ir jāpārvar šķēršļi savā galvā un jājūtas piederīgam valstij,» tā S.Ēlerte.
