Sākoties sauļošanās sezonai, dermatologi ceļ trauksmi un atgādina par UVS kaitīgo ietekmi.
Arvien vairāk jauniem cilvēkiem, īpaši sievietēm, tiek konstatēts ādas vēzis. Siltajā laikā tam par iemeslu ir pārmērīga sauļošanās tiešajos saules staros, kad atmosfērā ir augsts ultravioletā starojuma (UVS) līmenis, ziemas mēnešos tas ir solārijs. Pārmērīgi dabiskās un mākslīgās saulītes tīkotāji kļūst par potenciālajiem ādas vēža slimniekiem tuvākajā nākotnē, uzskata biedrības «Dermatologi pret ādas vēzi» valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. Ļaunais starojums9. maijā sadarbībā ar Veselības ministriju Latvijā ceturto gadu tika organizēta Eiromelanomas diena. Tajā runāts par ādas vēža bīstamību un rosināts cilvēkus pārbaudīt savas dzimumzīmes. «Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kuru iespējams diagnosticēt, vienkārši ādu apskatot, un līdz 99 procentiem gadījumu likvidēt, ja slimība nav paspējusi jau progresēt. Taču, ja ādas vēzi, īpaši melanomu, diagnosticē vēlu, pastāv ļoti neliela – tikai ap 15 procentu – iespēja to sekmīgi ārstēt. Tādēļ ļoti svarīgi vismaz reizi gadā apmeklēt dermatologu, lai veiktu ādas veselības un dzimumzīmju pārbaudi,» skaidro R.Karls.Saslimstība ar dažādām ādas vēža formām aug ātrāk nekā ar jebkuru citu vēzi, turklāt ar katru gadu palielinās arī mirstība. 2010. gadā Latvijā no UVS izraisītā audzēja miruši 118 cilvēku. Savukārt melanoma dažādās stadijās pērn konstatēta vēl 220 pacientiem. Eiromelanomas dienā liels akcents likts uz UVS kaitējumu mūsu ādai. Iedeguma kultivēšana, parādot to kā vienu no skaistuma aspektiem, rada nopietnas bažas mediķu aprindās. Laiks, ko cilvēks pavada UVS, atstāj neatgriezeniskas izmaiņas ādā. Tās krājas, gadiem ejot, un progresē no minimālām līdz smagām.60 sauļošanās seansu gadāCilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai rudiem matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm un cilvēkiem ar vasaras raibumiem ir paaugstināts risks saslimt ar ādas vēzi, tajā skaitā melanomu. Šiem cilvēkiem ādā ir maz pigmenta melanīna un tā nav pasargāta no kaitīga saules starojuma. Risks palielinās arī tiem, kuri savas profesijas vai hobija dēļ daudz laika pavada saulē, – jūrniekiem, makšķerniekiem, dārzniekiem, agronomiem, sētniekiem, celtniekiem, autoceļu būvētājiem, golfa spēlētājiem, sērfotājiem. Protams, ja cilvēks ir iedeguma «fans», arī viņam ir lielāks risks dzīves laikā iegūt audzēju. Gados jaunas sievietes neapzinās sekas, kādas uz ādu atstāj katra saulē vai solārijā pavadītā reize. Jaunības pilnbriedā acīmredzamie signāli par ādas bojājumiem – apsārtums, sausa āda – šķiet nebūtiski. Taču ikviena sauļošanās reize neatkarīgi no tā saulē vai solārijā summējas, turklāt ādas sausums un apsārtums liecina par nopietniem ādas bojājumiem.«Ne viena vien sieviete ādu ultravioletajiem stariem pakļauj visu gadu. Taču ir bīstami pārsniegt noteikto sauļošanās normu – 60 seansu gadā. Turklāt ilgāk sauļoties ieteicams tikai aptuveni reizi nedēļā. Būtiski, ka tā ir atpūta pludmalē, darbošanos dārzā vai arī garāka pastaiga saulainā laikā. Jaunas sievietes, kuras regulāri sauļojas, ap 25 gadu vecumu meklē kosmetologa pakalpojumus, jo rodas pirmās nopietnās problēmas ar ādas novecošanu un krunciņu parādīšanos. 30 gadu vecumā ādas novecošanās dēļ jau jāvēršas pie plastikas ķirurga, savukārt, sasniedzot 35 – 40 gadu slieksni, jādodas pie onkologa, lai ārstētu ādas vēzi,» atklāj dermatoloģe Kristīne Cīrule. 15 nosacījumi ādas veselībai vasarā Centieties izvairīties no ādas apdegšanas. Cilvēkiem ar gaišu ādu pirmo reizi saulē jāatrodas ne ilgākām par 10 – 20 minūtēm. Spēcīgākā starojuma iedarbība ir no plkst.11 līdz 15. Nelietojiet alkoholiskos dzērienus – tie samazina ādas signālus par nodarīto kaitējumu. Izvairieties no iemigšanas saules staros. Kombinējiet saules peldes ar aktīvu kustēšanos – sportojot, ejot, skrienot, braucot ar riteni. Nesauļojieties pārāk ilgi, aizbildinoties ar saules aizsargkrēma lietošanu; tas jālieto regulāri ik pēc divām stundām. Vienmēr lieciet saulesbrilles un galvas segu. Sargājiet bērnus no saules, īpaši līdz trīs gadu vecumam. Ik pēc divām stundām uzklājiet aizsargkrēmu ar ļoti augstu aizsardzības indeksu. Bērniem jāvalkā krekliņš, cepurīte un saulesbrilles. Pirms sauļošanās nelietojiet smaržas un dezodorantus, kas var izraisīt alerģiju vai apdegumu. Izvēlieties saules aizsargkrēmu ar SPF indeksu, kas ir lielāks par 20 un atbilst jūsu ādas tipam. Atrodoties pie ūdens, UVS intensitāte ir augstāka, tāpēc pēc peldēšanās vienmēr jānoslaukās. Nedrīkst ļaut ādai nožūt saulē, jo ūdens pilieni paaugstina saules starojuma iedarbību. Pēc peldēm atjaunojiet saules aizsarglīdzekļa slāni. Dienā izdzeriet vismaz divus litrus ūdens – tas pasargās no organisma pārkaršanas. Aizsargājiet ādu no saules pat mākoņainā laikā, jo 90 procentu UVS nonāk uz zemes arī šādos laika apstākļos. Ādas apsārtums, sūrstoša sajūta vai sīki pūslīši liecina par saules apdegumu. Parādoties šīm pazīmēm, obligāti jāizvairās no tālākas atrašanās saulē. Minētās pazīmes pastiprināsies vēl aptuveni 24 stundas.
