Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvji atzinīgi novērtē Satversmes tiesas spriedumu, ka stipendiju piešķiršanas kritēriji pašlaik neatbilst Satversmei. Stipendijas piešķiršanas galvenajam kritērijam jābūt sekmēm, nevis materiālajam stāvoklim.
No 2009. gada valsts stipendiju studējošajiem piešķir, pamatojoties nevis uz sekmēm, kā tas bija iepriekš, bet izvērtējot materiālo stāvokli. Pašlaik priekšroka saņemt 70 latu mēnesī ir studentiem, kuri ir bāreņi, invalīdi, ir no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgās statuss vai kurā ir trīs vai vairāk bērni, kā arī tad, ja studentiem pašiem ir bērni.Naudu saņem studenti ar «četriniekiem»«Kā mācībspēki esam pārliecināti, ka stipendijai jābūt kā pabalstam labākajiem pēc sekmēm. Taču pēdējos gados «ar pirkstu vilkām līdzi», vērtējot katru kritēriju un skaitot par tiem punktus. Protams, šādi piešķirt stipendiju ir daudz vieglāk,» teic Lauku inženieru fakultātes prodekāns Kārlis Siļķe, piebilstot, ka līdz tam fakultāšu stipendiju piešķiršanas sēdēs studentus vērtēja gan pēc vidējās atzīmes, gan sabiedriskās aktivitātes.Arī Tehniskās fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītājs Oskars Kļaviņš teic, ka pašlaik pastāvošais princips nav taisnīgs. «Strikti sekojam Ministru kabineta noteikumiem, un stipendijas saņem studenti, kuru atzīmju grāmatiņā ir «piecinieki» un pat «četrinieki»,» atklāj students, piebilstot, ka stipendijai jābūt stimulam labāk mācīties.Dažkārt – vienīgais ienākumsSavukārt Veterinārmedicīnas fakultātes Studentu pašpārvaldes vadītāja Liene Lanka ziņu par Satversmes tiesas lēmumu komentē ar dalītām jūtām. «Pašlaik pati saņemu stipendiju tieši materiālā stāvokļa dēļ. Stipendija ir mans vienīgais ienākumu avots, tāpēc, protams, žēl, ka to vairs nesaņemšu, jo kursā ir vairāki studenti, kuru vidējā atzīme ir astoņas vai deviņas balles,» teic studente, kuras vidējā atzīme ir ap septiņām ballēm. L.Lanka spriež, ka zināšanu līmenis fakultātē ir augsts, tāpēc reti ir gadījumi, kad atbalstu no valsts saņem studenti ar sliktām sekmēm. Taču viņa arī atzīst, ka studenti ar labām sekmēm ir jāatbalsta: «Mums ir daudz studijās spēcīgu studentu. Neesmu sliņķe, taču, tā kā aktīvi darbojos pašpārvaldē, sasniegt viņu līmeni nevaru.»Jāpiebilst, ka Satversmes tiesa atzina, ka atbalsta pasākumiem studēšanai augstskolā ir divi mērķi, proti, likums veicina akadēmisko izcilību, paredzot, ka par valsts budžeta līdzekļiem var studēt tikai sekmīgākie, savukārt apstrīdētā norma atbalstu sniedz personām, kurām ir sliktāks sociālais vai mantiskais stāvoklis, ziņo BNS. Tādējādi tiesa atzina apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei. Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
