Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) augstskolu reitingā, ko publicē laikraksts «Latvijas Avīze», šogad ieņem piekto vietu. Pērn augstskola bija ceturtā, piedzīvojot kāpumu no sestās vietas. Augstskolas vadības pārstāvji uzskata, ka reitings nav objektīvs, tāpēc īpašu uzmanību tam nepievērš, bet sola, ka izglītības iestādes rādītājus uzlabos.
Reitingā augstskolas grupētas dažādi, izdalot tikai valsts dibinātās augstskolas, universitātes, Rīgas augstskolas un arī reģionālās augstskolas. Kopējā reitingā LLU ir piektajā vietā, tāpat kā valsts dibināto augstskolu un universitāšu reitingā, aiz sevis atstājot tikai Liepājas Universitāti. Reģionālo augstskolu reitingā LLU ir otrajā vietā, bet pērn bijusi pirmā. Šogad Jelgavas augstskola piekāpusies Daugavpils Universitātei.Jāpiebilst, ka otro gadu reitinga nemainīga līdere ir Latvijas Universitāte, gada laikā vietām pamainījusies Rīgas Tehniskā universitāte, kas noslīdējusi uz trešo vietu, par vietu augstāk ļaujot pakāpties Rīgas Stradiņa universitātei. Augstskolām ir dažādi profili«Visas augstskolas nevar salīdzināt pēc vienotiem kritērijiem,» skeptisks par reitingu ir LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs, piebilstot, ka augstskolām ir dažādi profili un studentu skaits, tāpēc objektīvus datus iegūt nevarot. «Laikraksts pēc reitinga sagatavošanas mums atsūtīja šos datus. Tehniskās fakultātes dekāns Māris Ķirsis «Latvijas Avīzei» vēl pirms publikācijas sniedza savu viedokli par reitingu, pretī saņemot atbildi, ka neko vairs nevarot mainīt,» stāsta A.Mugurēvičs.Prorektors atzīst, ka LLU «vājā vieta» ir niecīgais ārzemju studentu skaits, kas arī ir viens no reitinga kritērijiem, bet sola: «Strādāsim, lai ārzemnieku kļūtu vairāk.» Gatavojot reitingu, vērtēts arī zinātnisko publikāciju skaits: «Lai taptu publikācijas, jāveic eksperimenti, kas ir laikietilpīgi un prasa arī lielus līdzekļus. Pašlaik notiek vairāki pētījumi, kurus tuvākajā laikā plānots publicēt, tāpēc arī šis rādītājs uzlabosies.»Vai tāpēc, ka tā dara citur?«Paveikts milzīgs darbs, bet vai graudi pēc vētīšanas ir veseli un dzīvotspējīgi? Indikatori savstarpēji korelē, ir samāksloti un nav viennozīmīgi vērtējami,» kritisks vērtējumā ir M.Ķirsis. Dekāns uzskata, ka nav korekti visas publikācijas attiecināt tikai uz akadēmisko personālu – amatos ievēlētiem mācībspēkiem –, iespējams, ka neievēlētie rada daudz vairāk publikāciju. «Neizprotami, kāpēc vajadzīga šī «sociālistiskā sacensība» par pirmo un citām vietām? Tikai tāpēc, ka tā dara citur pasaulē? Tas man atgādina puišeļu izdarības upes malā no filmas «Cilvēka bērns»,» rezumē M.Ķirsis.
