Ja teritorijas plānojumā zeme iezīmēta kā privātmāju apbūvei paredzēta, tad uzcelt ražotni tur nav iespējams. Tāpat nedrīkst uz lauksaimniecības zemes celt savrupmāju ciematu. Pašlaik Jelgavas novadā saņemti vairāk par 120 iesniegumiem, kuros īpašumu saimnieki lūdz savos zemesgabalos mainīt īpašuma izmantošanas mērķi. Lielākoties bijusi vēlme Valgundes un Jaunsvirlaukas pagastos, kur Lielupes krastos gribēts būvēt mājas.
Viņi visi gaidījuši gadiem, jo teritorijas plānojumā grozījumi nav veikti kopš to apstiprināšanas pagastu pašvaldību laikos. Tapis jauns novada teritoriālais plānojums, un tikai līdz 19. jūnijam ir iespēja diezgan ērti mainīt savas teritorijas izmantošanas mērķi. Būs vienots dokumentsLīdz novada izveidei katrā no 13 pagastiem jau bija savs teritorijas plānojums, kas ir ilgtermiņa attīstības dokuments nākamajiem 12 gadiem. Taču katrs dokuments bija atšķirīgs, jo gatavots pēc citiem valdības noteikumiem. Piemēram, viena pagasta teritorijas plānā applūstošās teritorijas iezīmētas ar plūdu risku reizi desmit gados, drīz pēc tam valdība mainīja noteikumus, un daļā pagastu šis risks ir reizi simt gados, bet tagad noteikumi prasa iekļaut atkal desmit procentu varbūtību, ka teritorija var applūst. Tādēļ atšķirīgi katrā pagastā ir arī apbūves noteikumi. «Piezvana uzņēmējs no Rēzeknes un jautā, kāda aizsargjosla ir Mežciemā, bet uzreiz nevaru atbildēt, jo katram pagastam savs plānojums,» saka novada pašvaldības teritorijas plānotāja Inese Baumane. Tāpēc tapis vienots dokuments, kurā vēl mēnesi ikviens zemes īpašuma saimnieks var aicināt viest korekcijas. Jaunais plānojums ļaus ieviest arī vienotus apzīmējumus, jo pašlaik spēkā esošajos pagastu plānojumos tie ir dažādi – piemēram, privātmāju apbūve vienā pagastā nosaukta par savrupmāju apbūvi, citur par individuālo savrupmāju apbūvi, vēl par mežaparka apbūvi u.c. Vislielāko interesi par izmaiņām novada teritorijas plānojumā izrāda uzņēmēji – gan tie, kas vēlas paplašināt saimniekošanu, gan potenciālie investori, kas interesējas par iespējām sākt ražot Jelgavas novadā. Visvairāk komersanti iekārojuši Eleju, kas ir tuvu robežai, ar attīstītu ceļu tīklu un dzelzceļa pievadu. Interese arī pilsētnieku vidūNovada teritorijas plānojums interesē ne vien pagastu iedzīvotājus, bet arī jelgavniekus, jo daudziem pilsētā dzīvojošajiem īpašumi atrodas novadā. Līvbērzes, Svētes un Glūdas dārziņos grib zināt, kā šīs teritorijas attīstīsies. Turpmāk tie būs ciemi, jo no dārziņiem un siltumnīcām tur izveidojusies privātmāju apbūve. Plānojumā nosakot tos par ciemiem, novadam būs iespēja pretendēt uz ES atbalsta līdzekļiem, ko piesaistīt infrastruktūras, piemēram, ceļu, sakārtošanai. Valgundē savukārt daudziem pieder lauksaimniecības zemes, ko izdevīgi būtu apmežot zemās augsnes auglības dēļ. Ja iepriekšējā plānojumā zemes noteiktas kā perspektīvā apmežojamas, tad priežu stādīšanai nav šķēršļu, bet šis ir īstais brīdis savu lauksaimniecības zemi teritorijas plānojumā iezīmēt kā mežsaimniecības. Kad plānojums stāsies spēkā, varēs mainīt zemes lietošanas mērķi un gādāt koku stādus. Strauji aug interese arī par kūdras purvu izstrādi. Teritorijas plānojumā aizvien lielākas dabas pamatnes zemes Kalnciema, Līvbērzes un Valgundes pagastos tiks pārvērstas par derīgo izrakteņu platībām. Ārpus ciemiem savrupnamu nebūs«Iepriekšējā gada plūdi pierādīja, ka upju krasti applūst. Tāpēc plānojumā tomēr neļausim tur būvēt pašu drošības un vides aizsardzības dēļ,» saka I.Baumane un piebilst – ārpus ciemu teritorijām individuālo privātmāju apbūve nemaz nebūs iespējama. «Negribam izkropļot savu novadu ar to, ka kaut kur lauksaimniecības zemei pa vidu būvē jaunu ciematu,» speciāliste vērtē, ka Zemgales ainavai tas nav raksturīgi. Ciemu teritorijās individuālajai apbūvei esot gana pietiekami vietas, tāpēc novads ir apņēmības pilns nepieļaut uzbūvēt neglītus ciematus, par piemēru minot jaunos ciematus pašā Rīgas šosejas malā. «Apaudzēsim ciemus, kas izveidoti padomju laikā. Bet lauku apvidos lai paliek lauku viensētas – atbilstoši normatīviem uz desmit hektāriem viena saimniecība. Tā kā tāds īsts latvietis – viensētu ar savu lauku pirti, kūtiņu un māju!» ilustrē I.Baumane. Ērti ko mainīt līdz 19. jūnijamKaut ko radikāli mainīt pēc tam, piemēram, lauksaimniecības teritoriju Elejā pārvērst par ražošanas zonu, var izrādīties problemātiski un ilgstoši – lai teritorijas plānojumā veiktu grozījumus, vajadzētu skart vismaz piecus procentus teritorijas vai piecus procentus novada iedzīvotāju intereses. Tad vismaz pusotrs gads aizritētu birokrātiskās procedūrās, bet uzņēmējam interese par zemesgabalu tikmēr jau var būt zudusi. Iespēja paplašināt ražošanuEdgars Ruža, kooperatīva «Latraps» izpilddirektors Mūsu kooperatīva teritorijā Elejā starp visām ražošanas ēkām aizvien atrodas viena 14 dzīvokļu māja. Tas nav interesanti nedz mums, nedz šīs mājas iedzīvotājiem, jo mēs nevaram paplašināt ražošanu, bet cilvēkiem varbūt traucē mūsu darbs. Ir svarīgi, lai guļamvagons no darba vagona būtu nodalīti. Ar lielāko daļu ģimeņu jau esam vienojušies, ka viņi māju pamet. Vēl tur apdzīvoti divi dzīvokļi, tāpēc abām ģimenēm meklējam jaunas dzīvesvietas.Pirms trim gadiem ar iesniegumu vērsāmies pašvaldībā, aicinot veikt izmaiņas teritorijas plānojumā, nosakot to par rūpniecisko, nevis dzīvojamo zonu. Izskatās, ka jau pārredzamā nākotnē tas arī notiks. Tad varēsim attīstīt saimniekošanu. Tam ir jau vairākas idejas, bet pagaidām par to runāt būtu pāragri.
