Bērnu tiesību aizsardzības likums noteic, ka vecāki nedrīkst savas atvases līdz septiņu gadu vecumam atstāt bez uzraudzības. Iespējams, tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc sešgadnieki vēl neiet 1. klasē, jo ne visiem var norīkot omītes vai citus «lielos», kas viņus atvestu no skolas mājās. Jāatzīst gan, ka arī septiņus un vēl pāris gadu vecāks bērns pēkšņi nav kļuvis par patstāvības iemiesojumu, ko mammas un tēti drošu prātu var atstāt savā vaļā. Sirds tomēr mierīgāka, ja arī sākumskolēnu uzrauga kāds pieaugušais.Tuvojoties vasaras brīvlaikam, sirdsmiers daudzām ģimenēm diemžēl kļūst aizvien apdraudētāks. Īpašās sprukās ir tie vecāki, kuru atvase pavasarī beidz bērnudārza gaitas. Dažam jau ir septiņi gadi, citam dzimšanas diena vēl priekšā. Tomēr ne visas pirmsskolas izglītības iestādes paredz iespēju tās absolventiņiem uzkavēties līdz 1. septembrim. Ko sadarīt trīs garajos vasaras mēnešos?Laimīgi, kam pie rokas atsaucīgi vecvecāki, kuri ar mieru ziķeri «noganīt», kamēr mamma un tētis darbā. Pārējiem atliek atvērt maciņus dārgām nometnēm, algot aukles vai ņemt bērnu līdzi uz darbavietu, riskējot, ka atvases dīdīšanos savam vecumam nepiemērotā vidē varētu nesaprast priekšnieks un kolēģi. Pielāgot atvaļinājumu bērnu pieskatīšanai arī nešķiet vilinoši. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai ģimene kopā atpūstos, vecākiem nāksies ņemt brīvu katram savu mēnesi. Taču viens mēnesis tāpat paliek karājoties gaisā, un «pentere» sāksies no jauna.Manuprāt, nav īsti godīgi topošo pirmklasnieku lielā brīvā laika pavadīšanas problēmu atstāt tikai vecāku ziņā. Sava daļa būtu jāuzņemas arī pašvaldībai. Pirmsskolas izglītības iestādes taču darbu turpina arī vasarā!
