Labklājības ministrija (LM) plāno veikt izmaiņas likumā, lai no nākamā gada pašvaldībām vairs nebūtu obligāti jāizmaksā garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsts. Plānots ļaut pašvaldībām katru situāciju izvērtēt individuāli un noteikt, kāda palīdzība cilvēkam visvairāk nepieciešama. Sociālie darbinieki ieceri vērtē pozitīvi, taču bažījas, vai ar nepietiekamo sociālo darbinieku skaitu tas būs iespējams.
Sociālajai palīdzībai jākļūst demokrātiskai, decentralizētai un vērstai uz katra cilvēka individuālajām vajadzībām, norāda labklājības ministre Ilona Jurševska. «Analizējot līdzšinējo sociālās palīdzības sistēmu, esam nonākuši pie trīs galvenajiem pieturpunktiem: sociālajai palīdzībai jākļūst mūsdienīgākai, individuāli piemeklētai un atvērtākai. Nevis garantēti minimāli ienākumi pabalsta veidā ikvienam, bet garantēta profesionāla palīdzība un atbalsts,» uzsver I.Jurševska. No nākamā gada iespējamas vairākas izmaiņas sociālās palīdzības sistēmā, proti, plānots paplašināt tiesības pašvaldībām pašām izlemt par sociālās palīdzības veidiem, saglabāt trūcīgas personas statusu un reģistru, vienlaikus pārskatot statusa piešķiršanas nosacījumus.Pašvaldību rokās būtu arī izlemt par GMI un dzīvokļa pabalstu izmaksu vai atcelšanu. Iespējamās izmaiņas sociālajā palīdzībā pašlaik tiek pārrunātas ar pašvaldībām, lai tās savlaicīgi varētu plānot budžetu. Jelgavas novadā pagājušajā mēnesī GMI pabalsts izmaksāts 1165 personai. Novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna ministrijas plānu vērtē atzinīgi, lai gan vēl neesot saņemti nekādi detalizēti skaidrojumi. «Esmu dzirdējusi par šādu ieceri, un, runājot arī savu darbinieku vārdā, mēs būtu ļoti priecīgi, ja ideja realizētos dzīvē. Nav noslēpums, ka pabalsta saņemšana bieži vien cilvēku nemotivē kaut ko sākt darīt – viņš to saņem kā algu, viņam ir labi, un viņš tā turpina uz priekšu. Skaidrs, ka visiem piemērot vienu pabalsta veidu nevar, jo vajadzību ir daudz un dažādas,» spriež I.Āna. I.Āna gan šaubās, kā varēs izvērtēt katru individuālo gadījumu, jo trūkstot resursu. «Būtu labi, ja novadā uz 1000 iedzīvotājiem būtu viens sociālais darbinieks, kā to paredz likums, nemaz nerunājot par pārējiem speciālistiem, taču mums to trūkst. Jelgavas novadā ir brīvas štata vienības septiņiem kvalificētiem sociālajiem darbiniekiem, tikai nav kas strādā,» viņa saka.
