«13. aprīļa rītā vēl uzvārīju ūdeni kafijai, bet pēc brīža, kad gribēju ieslēgt televizoru, elektrības vairs nebija,» stāsta Ilga Barone no Upeņu ielas dārzkopības sabiedrībā «Būriņi». Nu jau pusotru mēnesi viņa dzīvo tumsā, nevar nopļaut zāli un ir laimīga par pašas lēmumu pirms gadiem mazajā vasarnīcā izbūvēt malkas krāsni. Dažu desmitu latu parādu dēļ «Latvenergo» nolēmis pārtraukt elektrības piegādi sabiedrībai, kurā apvienojušies vairāku vasarnīcu īpašnieki un par patērēto elektrību norēķinās biedrība par visiem kopā.
Vēsturiski izveidojusies situācija, ka kādreizējās dārzkopības sabiedrībās par patērēto elektroenerģiju ar «Latvenergo» norēķinās nevis katra namiņa saimnieks, bet gan sabiedrība par visiem saviem biedriem. Tādējādi uzņēmums biedrībai nosūta vienu rēķinu, bet tās pienākums ir pēc sev vien zināmas kārtības nepieciešamo summu iekasēt no visiem biedriem, lai norēķinātos ar «Latvenergo». Parādi, zagļi un zudumi vecu tīklu dēļPēdējos gados «Ziņās» vairākkārt rakstīts, ka dārzkopju sabiedrībās ir grūtības iekasēt naudu – godprātīgi maksā tikai daļa klientu, elektrotīkli gadiem nav uzlaboti un rada zudumus, turklāt lielajās dārzkopības sabiedrībās uzdarbojas elektrības zagļi. Tādēļ «Latvenergo» piedāvājis visiem mazdārziņu saimniekiem slēgt individuālus līgumus un veidot atsevišķus pieslēgumus no jaunās līnijas, tādējādi maksājot tikai par paša patērēto. Kā skaidro uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis, dažviet iedzīvotāji kopīgi izstrādājuši projektu, lai kļūtu par «Sadales tīkla» klientiem. Tad pieslēguma izveidošanas maksa ir proporcionāli atkarīga no klientu skaita.«Protams, ir sabiedrības, kurās vienošanās iedzīvotāju vidū nav panākta,» stāsta A.Siksnis. Viņš norāda, ka daudzās paralēli ir divas līnijas – gan jaunā, gan vecā, ko apsaimnieko biedrības, jo ne visi namiņu īpašnieki iepriekš vēlējās kļūt par «Latvenergo» klientiem. Neizmantota iespējaUpeņu iela 9, kuras saimniece I.Barone nu dzīvo bez elektrības, vēsturiski bijusi pievienota dārzkopības sabiedrības «Būriņu ceļš» elektrotīklam, kas nekad nav bijis «Latvenergo» pārraudzībā vai pārvaldībā. Sabiedrība savus klientus jau 2009. gadā informējusi, ka pa tās tīklu elektroenerģijas piegāde vairs netiks nodrošināta. «Latvenergo» drīz vien visiem piedāvāja slēgt līgumus, kas ļautu izbūvēt jaunus pieslēgumus. I.Barone tāpat kā vēl daži vasarnīcu saimnieki «Latvenergo» piedāvājumu neizmantoja. Viņi nodibināja biedrību «Bērziņu dārzkopji», bet pēc pāris gadu saimniekošanas izrādījies, ka arī neliels īpašnieku skaits nespēj kopīgi uzturēt elektrotīklus un savlaicīgi norēķināties ar energokompāniju. «Ņemot vērā, ka gada laikā sieviete atteicās līgumu noslēgt, toreiz sagatavotais plāns vairs nav spēkā, un šodien viss jāveic no jauna,» A.Siksnis paskaidro, kādēļ I.Baronei tik ilgi jādzīvo bez elektrības. Viņa ar novēlotu pieslēgumu gan varētu būt ieguvēja, jo 2009. gadā nāktos šķirties no teju tūkstoš latiem, bet tagad «Latvenergo» prasa virs 400 latiem. Patlaban pilsētas apkārtnē Jelgavas novadā elektroapgādi «Latvenergo» no jauna ierīko divās citās dārzkopības sabiedrībās, bet vēl divas ir rindā uz projektēšanu.
