Svētdienas Vienotības velobrauciens man būs jau trešais. Pirms trim gadiem vietējā avīzē izlasīju rakstiņu, kurā jelgavnieki tika aicināti piedalīties pilsētas velobraucienā. Mani tas ļoti ieinteresēja un jautāju dēlam, kurš tolaik mācījās 2. klasītē, vai arī viņš negribētu braukt kopā ar mani. Pašiem savu velosipēdu mums nebija, bet bijām apņēmības pilni aizņemties. Biju patīkami pārsteigta, ka braucienā vienojās tik daudz jelgavnieku ar ģimenēm, pat maziem bērniem. Pasākums bija ļoti labi organizēts, katram dalībniekam tika sarūpēta piemiņas dāvaniņa un pat par cienastu bija padomāts.Pagājušajā gadā par velobraucienu stāstīju savai audzināmajai klasei un kolēģiem, aicinot arī viņus pievienoties. Sakopēju informāciju, izdalīju klases bērniem, lai aiznes un pastāsta arī vecākiem. Beigās no mūsu skolas noorganizējāmies paliels dalībnieku skaits. Velobraucienā tikām nominēti kā kuplāk pārstāvētā skola un dāvanā saņēmām kliņģeri. Mūsu būtu bijis vēl vairāk, ja šis brīnišķīgais pasākums nenotiktu vienlaikus ar Pilsētas svētkiem, kur daudziem skolēniem bija jāuzstājas. Velobrauciena organizatori solīja, ka šogad to organizēs citā laikā, un mēs par to esam ļoti priecīgi. Tas ir jauki pavadīts laiks un neaprakstāma vienotības izjūta, ļoti daudz pozitīvu emociju. Arī šogad Vienotības braucienā došos ar dēlu Dāvi un klases bērniem, solījuši būt arī citi mūsu skolas skolotāji un audzēkņi. Kādreiz ļoti gribētu piedalīties arī citos velobraucienos, piemēram, ar interesi avīzē lasīju par Ozolnieku velobraucienu. Tas ļoti vieno cilvēkus, ģimenes, klasesbiedrus, kolektīvus. Man prieks, ka velosipēdi mūsu dzīvē gūst aizvien lielāku lomu. Braukt ar riteni taču ir stilīgi un veselīgi. Arī daudzi mūsu skolas vecāko klašu bērni uz skolu dodas ar velosipēdu. Šogad pēc vecāku lūguma pie skolas tika ierīkota velostāvvieta, un jau tagad radusies nepieciešamība to paplašināt. Ļoti ceru, ka svētdien būs jauks laiks, un ģimenes, kas vēl nav ieplānojušas, kā brīvdienu jauki pavadīt, noteikti aicinu izmantot iespēju doties velobraucienā.
