«Skriet nav veselīgi,» apgalvo kāds jauns cilvēks, kas pēdējā laikā pievērsies peldēšanai. Viedoklim ir arī savi argumenti, tomēr patlaban tas laikam gan nebūs populārs – rīt gaidāmajam «Nordea» Rīgas maratonam, pārspējot visus iepriekšējos rekordus, pieteikušies vairāk par 16 tūkstošiem dalībnieku, un viņiem līdzi jutīs desmitkārtīgs atbalstītāju pulks.Par to, ka īkšķa turēšanu arvien biežāk nomaina īsta līdzdzīvošana un vēlme kaut desmito daļu no 42,195 kilometru garās distances pieveikt pašiem, liecina gan piecu kilometru skrējēji (no kopējā skaita vairāk par pusi), gan otro gadu maratonā iekļautais «Vienotības kilometrs» cilvēkiem ratiņkrēslos, gan interesentu «rosība» portālos, blogu vietnēs un padomu raidījumos. Vai drīkstu skriet pēc ceļgala operācijas? Vai skriešana var ietekmēt mugurkaula problēmas? Kā atsākt pēc bērniņa piedzimšanas? Tādus un līdzīgus jautājumus šajās dienās saņem gan sporta ārsti, gan skriešanas «praktiķi». «Īstie» maratonisti tikmēr vienatnē vai trenera uzraudzībā nešaubīgi gatavojušies savam mērķim jau vairākus mēnešus (cits varbūt gadus), tomēr arī viņu sniegums nebūs atkarīgs vien no pašiem. Pēc daža aprēķina pat līdz 70 procentiem labsajūtas trasē veidojot no palīgu komandas saņemtais atbalsts, un šoreiz to sniegs arī vēl nebijusi komanda – deviņi tempa turētāji, kas skries līdzi pusmaratona dalībniekiem. «Par procentiem neesmu domājusi, taču joprojām atceros, kā 2008. gadā distances vidū man jaunu sparu iedvesa orķestris ielas malā,» teic tempa komandas dalībniece no Ozolnieku novada Laine Orbidāne, novēlot skrējējiem sasniegt savus mērķus un ikvienam izbaudīt neaizmirstamā pasākuma atmosfēru.
