Brīvprātīgo vienība apņēmības pilna turpināt palīdzēt vientuļajiem pensionāriem arī pēc projekta beigām.
2011. izsludināts par Eiropas Brīvprātīgā darba gadu. Arī Jelgavā tam pievērsta īpaša uzmanība, izveidojot pilsētā ātrās reaģēšanas vienību «Ekspresis». Tajā iesaistījušies 23 brīvprātīgie – studenti, pensionāri un cilvēki ar invaliditāti.Līdz 31. jūlijam Jelgavas Pensionāru biedrība īsteno Eiropas Sociālā fonda finansēto projektu «Ekspresis», kura galvenās aktivitātes ir cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem apzināšana, brīvprātīgo atlase, apmācības programmas izstrāde un īstenošana, rīcības kartes izstrāde, ārvalstu prakses apgūšana, īpašas vienības izveide. No apmācīto komandas izveidota ātrās reaģēšanas vienība «Ekspresis». Brīvprātīgie bez maksas palīdz vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem. Pavadoņi dodas uz klienta izsaukumu un pēc vajadzības pilda pavadoņa, kurjera funkciju, uzticības personas funkciju ar psiholoģisku atbalstu, kā arī dod padomus dažādos sadzīves tiesību un vajadzību jautājumos. Vairākiem projekta laikā piešķirti velosipēdi un mobilie tālruņi, lai klienti jebkurā laikā varētu piezvanīt. Kā atpazīšanas zīme brīvprātīgajiem būs zili krekliņi un cepurītes. Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja cer, ka labie darbi turpināsies arī pēc 31. jūlija, kad projekts būs beidzies, – «Ekspreša» kodols saglabāsies un turpinās cilvēkiem palīdzēt.Katram pa diviem klientiemAprīlī brīvprātīgie beidza speciālus kursus un pēc saraksta varēja izvēlēties divus cilvēkus, par kuriem būtu ar mieru uzņemties šefību. Brīvprātīgo vidū ir arī Dzidra Jansone, kuras aprūpē pašlaik ir divas kundzes. «Cilvēki un situācijas ir dažādas. Sākumā šefību biju uzņēmusies par kādu kundzi, kas gan vēlāk no manas palīdzības atteicās, jo pie viņas pārnāca dzīvot mazmeita. Otru izvēlējos Līgu Matveju. Viņa nesen iznākusi no slimnīcas, dzīvo viena, un ir vajadzīgs atbalsts. Vienu dienu nedēļā pie Līgas kundzes nāk sociālā aprūpētāja un sociālais darbinieks, bet otrdien viņu apciemoju es,» stāsta Dz.Jansone. Līgas kundzei ir teju 80 gadu. Pēc neveiksmīga kritiena un galvas traumas viņa nonāca slimnīcā, tagad pensionārei vajadzīgs saudzējošs atveseļošanās laiks. «Nesen veicām lielo pastaigu pa pilsētu. Bijām aizgājušas uz dziju veikalu, jo Līgas kundze ir liela adītāja un vajadzēja nopirkt jaunas adāmadatas. Aizgājām līdz aptiekai, pārtikas veikalam, bet Raiņa parkā pirms mājupceļa atpūtāmies. Visu darām lēni un pamazām,» skaidro Dz.Jansone.Arī Jelgavas sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» pārstāve Svetlana Malahveja iesaistījusies brīvprātīgo kustībā. Viņa pati ir invalīde, tādēļ vislabāk spējot izprast tādu cilvēku sāpi un vajadzību. Svetlanas aprūpē ir 86 gadus vecā Jefrosima Kuzmečova. Sieviete jau 18 gadu ir akla, un līdz šim viņai nav bijis pastāvīga pavadoņa, ar ko doties uz veikalu, pie ārsta vai vienkārši paelpot svaigu gaisu. «Man ir dēls, bet viņam sava dzīve un laika, ko veltīt man, pavisam maz. Esmu ļoti priecīga, ka uz ielas, redzot manu bezspēcību, mani uzrunāja invalīdu biedrības pārstāve. Viņa saveda kopā ar Mariju Kolneju un Svetu, kas tagad man ir kā pašas meita – ļoti liels atbalsts un uzticams cilvēks,» stāsta neredzīgā pensionāre. Sarunu biedrs un pavadonisPensionāru biedrības priekšsēdētāja stāsta, ka brīvprātīgie lielākoties aizejot uz veikalu iepirkties vai vienkārši kopā pavadot laiku, kā arī sniedzot psiholoģisko atbalstu. Līga Matveja daudzus gadus Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā strādājusi par pasniedzēju. «Mācīju to, kas nekam nepatīk, – fiziku. Daudzi nesaprot, cik tā ir interesanta. Bet tas posms jau pagājis, esmu palikusi viena. Mans ikdienas sabiedrotais ir radioaparāts, televīziju neredzu, jo nav dekodera. Labi, ja ir kāds, ar ko parunāties, citādi aiz garlaicības var iznīkt,» atzīst sirmā kundze. Dz.Jansone stāsta, ka tuvākajam mēnesim jau sagatavots plāns. Līgas kundze gribot aiziet līdz tirgum nopirkt īstu lauku dziju. «Nekad mūžā viņa uz tirgu nav braukusi ar autobusu un teic, ka nedarīšot to arī tagad. Būs jauka diena, lēnā garā aizstaigāsim. Vēl viņa ļoti grib aiziet līdz Jāņa baznīcai,» atklāj brīvprātīgā darba veicēja.Arī neredzīgajai Jefrosimai Svetas palīdzība ļoti noder. Pie sirmgalves reizi nedēļā nāk sociālā aprūpētāja, bet ar viņas attieksmi un darbu pensionāre nav mierā. «Viņa ar mani uz veikalu iet negrib, ārā izvest negrib, nav laipna un iejūtīga. Grūti ar tādu cilvēku saprasties. Cita lieta Sveta – ļoti atsaucīga un mīļa,» slavē Jefrosima. Jārisina trauksmes pogas jautājumsDz.Jansone otro gadu ir pelnītā atpūtā un jūtoties ļoti laimīga. Līdz tam strādājusi par direktora vietnieci sociālās aprūpes centrā «Jelgava». «Dzīvē vienmēr esmu bijusi ļoti aktīva, un pienākuma izjūta man pret sabiedrību vēl ir. Ja mums ar Līgu arī turpmāk sapasēs, sadarbosimies tikai ne līdz 31. jūlijam, vai ne?» viņa uzrunā pensionāri.Arī S.Malahveja pārliecināta, ka labi sapratusies ar neredzīgo sievieti un vēlas par viņu rūpēties arī pēc projekta. «Šodien es kādam palīdzu, rīt varbūt palīdzēt vajadzēs man. Kamēr varu, eju un kustos. Jefrosimu nepametīšu,» viņa apņēmīgi teic. «Ekspreša» dalībnieces uzskata, ka pilsētā nepieciešams atrisināt jautājumu par trauksmes pogas pakalpojuma apmaksu no pašvaldības budžeta. «Piemēram, Līgas kundze nakts laikā pakrita un stipri sasitās, labi, ka pati spēja sameklēt telefonu un izsaukt ātro palīdzību. Viņas pensija nav tik liela, lai varētu apmaksāt trauksmes pogu, bet vientuļiem un bezspēcīgiem cilvēkiem tā ir ļoti vajadzīga,» uzskata Dz.Jansone, piebilstot, ka Rīgā noteiktai iedzīvotāju grupai drošības pogas pakalpojumus – 10 latu mēnesī – pašvaldība sedzot.Pensionāru biedrība aicina atsaukties personas, kurām nepieciešams pavadonis, kurjers vai uzticības persona. Tas ir bezmaksas pakalpojums, kam pieteikties var, zvanot pa tālruni 26190589.
