Andrejs Tiknuss, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs:Nedrīkst pieļaut, ka iepirkumu nolikumos tiek iekļautas nianses, ko var izpildīt tikai viens vai pāris pretendentu. Tā uzreiz ir augsne korupcijai. Tomēr visus konkursu nolikumus mēs izkontrolēt nevaram, jo tad birojā vajadzētu 500 darbinieku. Tāpēc vērīgākiem jābūt konkursu pretendentiem, kas var redzēt aizdomīgas prasības un sūdzēties mums. Normatīvi jau strikti noteic, ka iepirkumos nedrīkst prasīt konkrētas lietas, tāpēc uzskatu, ka likumiskā bāze ir pietiekami stipra. Taču nekur nav noteikta atbildība par Publisko iepirkumu likuma pārkāpumiem. Pašlaik likums ir atvērts, un gatavojam savu redzējumu par to, ka tajā jānosaka vismaz administratīvā atbildība par iepirkumu organizēšanā pieļautajiem pārkāpumiem. Tas varbūt arī pašvaldībās strādājošos atturēs konkursos iekļaut prasības, ko var izpildīt tikai viens pretendents, tādējādi radot vidi korupcijai. Par likumā nosakāmo atbildību esam daudz diskutējuši, jo nav jau arī ko ar lielgabalu šaut pa zvirbuļiem, tomēr jāņem vērā, ka sūdzību izskatīšanas dati liecina – vairāk nekā puse jeb 53 procenti sūdzību ir pamatotas. Ieva Karlsberga, KNAB pārstāve:Gan veicot amatpersonu apmācību, gan izdodot metodiskos norādījumus, KNAB ir informējis pašvaldību iestādes, ka nepieciešams ieviest stingras iekšējās kontroles procedūras, lai stiprinātu iedzīvotāju pārliecību par institūcijās veikto darījumu likumību un pareizību un to, ka iestādes funkcijām piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem.Par efektīvu kontroles vidi iestādē ir atbildīgi vadītāji. Viens no centrālajiem iekšējās kontroles pamatprincipiem ir atbildības dalīšana, bieži vien saukta arī par četru acu principu. Tas nozīmē, ka nevienai atsevišķai personai nav iespēju kontrolēt darbības vai lēmumu pieņemšanu divos vai vairāk posmos. Vadībai jānosaka tāda pienākumu sadale, lai tiktu nodrošināta veikto darbību šķērspārbaude.Piemēram, iepirkumos jānodrošina atbildības dalīšana starp iepirkuma plānošanu, pretendenta izvēli, līguma izpildes pieņemšanu un apmaksu. Plānošana un iepirkuma prasību izstrāde organizatoriski jānošķir gan no līguma pretendenta atlases un izvēles procesa, gan arī, cik vien tas ir iespējams, no pakalpojuma pieņemšanas un maksājumu veikšanas.Ļoti ieildzis jautājums par administratīvās atbildības piemērošanu iepirkumu komisiju locekļiem un iestāžu vadītājiem par publisko iepirkumu procedūru pārkāpumiem. Zinot, ka neviens netiks sodīts, Publisko iepirkumu likuma noteikumi bieži vien netiek ievēroti.KNAB vairākkārt norādījis, ka Iepirkumu uzraudzības birojam jāuzrauga iepirkuma procedūras organizēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām un jāsastāda administratīvo pārkāpumu protokols, ja tiek atklāti pārkāpumi. Šā jautājuma risināšana ir Finanšu ministrijas izveidotas darba grupas uzdevums. Inguna Sudraba, valsts kontroliere:Konstatējot tiesību normu pārkāpumus, Valsts kontrole par tiem ziņo tiesībaizsardzības iestādēm. Jāatzīst, ka normatīvajos aktos tieši nav noteikta atbildība par Publisko iepirkumu likuma neievērošanu. Valsts kontroles ieskatā gadījumos, kad netiek ievērotas publisko iepirkumu procedūras, atbildīgās personas būtu saucamas pie atbildības, tai skaitā disciplināratbildības. Darba likumā noteiktais termiņš disciplinārlietu ierosināšanai un izskatīšanai ir pārāk īss, līdz ar to likumā veicami attiecīgi grozījumi.Attiecībā uz koruptīvu darījumu iespējamības mazināšanu būtiski ir likvidēt ne tikai sistēmiskus vai normatīvā regulējuma trūkumus, bet arī meklēt risinājumus, kā novērst cēloņus, kas izraisa vēlmi iegūt sev vai tuvu stāvošajiem nepelnītu labumu. Bet tas ir vērtību maiņas jautājums, kurā varai, tajā skaitā lēmumu pieņēmējiem pašvaldībās, pāri personiskā labuma apmierināšanai ir jābūt spējai un apziņai darboties sabiedrības interesēs. Salvis Lapiņš, a/s «Olainfarm» investoru attiecību vadītājs:Aprīļa beigās vērsāmies Iepirkumu uzraudzības birojā ar sūdzību par Jelgavas slimnīcas iepirkumu saistībā ar medikamentu iegādi. Tuvākajās dienās gaidāms biroja slēdziens, vai pārmetumi bijuši vietā. Mums radās aizdomas, ka slimnīcas prasības par zāļu iegādi sagatavotas tā, ka tās var izpildīt ļoti šaurs pretendentu loks. Lai gan Latvijas tirgū paliek tikai pieci procenti no mūsu produkcijas un absolūti lielākā daļa nonāk aptiekās un zāļu lieltirgotavās, slimnīcu iepirkumos ikdienā redzam, ka ne viss šajā jomā notiek godīgi. Dažreiz iepirkumu nolikumi ir diezgan dīvaini, un nepamet aizdomas, ka tie radīti kādam zināmam uzņēmējam, savukārt tad jau ir aizdomas par korupciju.Par mūsu nozari runājot, daļējs risinājums varētu būt nosacījums iepirkumus sadalīt smalkāk, nevis vienā reizē iepirkt lielu klāstu noteiktu medikamentu no viena pretendenta. Tad piedalītos vairāk ražotāju, būtu lielāka konkurence un mazāka iespēja kādam uzvarēt, dodot kukuli.
