Kārtējā Jelgavas domes sēdē 26. maijā tika izskatīts un apstiprināts jautājums par daļēju slēgtā Pārlielupes cietuma ēku nojaukšanu, lai iegūtos celtniecības materiālus varētu izmantot bijušās rūpnīcas „Kosmoss” izgāztuves sanācijas procesā. Diemžēl viena deputāta jautājums par to, vai pilsēta negrasās saglabāt kādu no kompleksa ēkām muzeja iekārtošanai, valdošajos pašvaldības politiķos izsauca tikai vieglu smīnu. Vai tādējādi nelaižam garām lielisku iespēju attīstīt Jelgavā netradicionālo tūrismu un līdz ar to vietējo uzņēmējdarbību un jaunas darbvietas?
Kā jautājuma izskatīšanas laikā norādīja Jelgavas pilsētas izpilddirektore Irēna Škutānes kundze, Pārlielupes cietums nav salīdzināms ar Karostas cietumu Liepājā, kas ir vienīgais cietuma muzejs Baltijas valstīs. Liepājas līdzinieks esot arhitektūras piemineklis, bet Pārlielupes cietumam kā padomju laika būvei neesot nekādas vērtības. Ja I. Škutānes kundzes viedoklim par to, ka abi cietumi nav salīdzināmi vēl varētu piekrist, tad par padomju laikā tapušu būvju automātisku ieskaitīšanu bezvērtīgo lokā negribētos gan piekrist. Kaut vai palūkosimies uz būvēm, kas Latvijā 20. gadsimta vidū tapušas pēc arhitektes Martas Staņas projektiem. Daudzas no tām jau tagad atzītas par arhitektūras meistardarbiem. Runājot par Pārlielupes cietumu – pat ja tam nav arhitektūras pieminekļa priekšnosacījumu, tam viennozīmīgi ir vēsturiska vērtība.Turklāt Karostas cietums nekad nav bijis īsts cietums, kur ieslodzītas kriminālnoziegumus pastrādājušas personas, bet gan militārpersonu virssardzes ēka. Salīdzinājumā ar Latvijas Rietumkrastu, Jelgavā ir iespējams iekārtot Padomju cietuma muzeju, veidojot ekspozīciju par reglamentēto un nereglamentēta sadzīvi tā laika ieslodzījuma vietās. Arī pašas vietas vēsture Garozas ielā ir gana interesanta. Otrā pasaules kara laikā šeit turēti Vērmahta sagūstītie sarkanarmiešu gūstekņi. Tā ir arī vieta, kur 1945. gadā leģionāri sagaidīja Sibīrijas ešelonus. Pats cietums tika uzbūvēts vien 20. gadsimta 50-tajos gados. Būtiski, ka raugoties no mārketinga viedokļa – pateicoties Rīgas tuvumam, šādam muzejam Jelgavā ir būtiskas priekšrocības ar Liepāju.Jelgavas pilsētas pašvaldība pēdējā laikā novirzījusi samērā daudz līdzekļu tradicionālā tūrisma veicināšanai, piešķirot dāsnu budžetu Jelgavas Tūrisma attīstības biedrībai, tādējādi izliekoties vai patiesi nesaprotot, ka tas nav ceļš, kā pilsēta varētu pelnīt ar tūrismu. Jelgava var pelnīt ar tūrismu, bet tam jābūt netradicionālam.Ivars Jakovelspolitisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs”sociāldemokrātiskās partijas „Saskaņa”Jelgavas organizācijas priekšsēdētāja vietnieks
