Nieres meklējamas ne tikai dažu pašvaldību «taukos».
Nieres meklējamas ne tikai dažu pašvaldību «taukos». Šonedēļ tapa zināms, ka arī Latvijas Pašvaldību savienības darbinieku algas ir tik lielas, ka pat no savienības biedriem tiek turētas noslēpumā. Kā skaidro LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis, līgumu saturs esot konfidenciāls. Acīmredzot tāpēc, lai neradītu savienības biedriem gremošanas traucējumus, jo pašvaldību biedru maksu
(Ls 187 000), kas veido savienības pamatieņēmumus, lielākā daļa (Ls 137 029) «aiztecējusi» darbinieku algās. Sabiedrība godbijīgi sveic savus varoņus.
Jūsu alkoholā asinis nav konstatētas – šāda diagnoze šonedēļ «tika piemērota» Saeimas apsardzes priekšniekam J.Plato, kurš tika aizturēts par braukšanu pamatīgā alkohola reibumā. Ir jau jāsaprot priekšnieka kungs, kurš atteicies rakstīt atlūgumu pēc šitādas šmuces. Neba viegls darbs ir apsargāt simts gudros. Cits, diendienā redzot šīs ziedošās sejas, jau sen būtu nodzēries līdz kliņķim. Tā tas gadās pat Saeimas priekšsēža biedram, kur nu vienkāršam Rembo. Tāpēc būsim iecietīgi!
Pretrunas valdības partiju attiecībās nu nolemts mazināt trīspusējās sarunās. Taču – ak vai! Pat sarunas īsti nesanāk. Šlesers stāv kā klints gabals: diviem tēvzemiešu ministriem esot jānolaiž gaiss no nelietderīgi uzpūstajiem krēsliem. Dzēlīgi izteikumi «partneru» adresē skan viens aiz otra, un brīžiem šķiet, ka replikām apmainās niknākie ienaidnieki. Pat pozīcija ar opozīciju (un otrādi) runā daudz maigākos tembros. Pirmais basketbolists ciemā apgalvo, ka viss ir kārtībā. Un, ja arī nav kārtībā, viss būšot vēl labāk. Tā teikt – vienkārša saspēle, tikai bumbas vietā – mēsli.
Šā gada trīs mēnešos sociālā budžeta deficīts bija 22 miljoni latu. Katru mēnesi tas pieaug vidēji par 7 miljoniem un gada beigās varētu būt 986 miljoni latu. Labklājības un Finansu ministrija noskaidro (!) deficīta rašanās cēloni. Iedomājieties 300 ierēdņu, kas dienu un nakti lauza savas lielās galvas un skaidro, pēta, izmeklē, no kurienes gan šitāds deficīts? No kurienes, a?! Maija beigās neizdibināmais varētu tapt izdibināms. Tad tikšot rīkoti lieli svētki ar dāņu karuseli, igauņu šķiņķi un leišu olām. Viss tad būšot. Pat deficīts – 35 miljoni bezdeficīta budžetā.
Premjers izstrādā plānu sadarbībai ar presi. Līdz Jāņiem tas būšot gatavs. Kāda operativitāte! Jāpiezīmē gan, ka Krištopans ir pirmais premjers, kuram radušās tamlīdzīgas «problēmas» ar presi. Viņš demonstrē īpatnēju izpratni par demokrātiju, kurā viens runā, otri tikai klausās, bet neko jautāt nedrīkst, un tas viss tiek dēvēts par dialogu.
Šonedēļ tapis zināms par vēl vienu premjera darba stila šķautni. Krištopans un valdības frakciju pārstāvji, klātesot Ventspils Domes priekšsēdētājam A.Lembergam, «izvērtējuši» ekonomikas ministra Šlesera darbību. Jo, redz, – Krasta vārdiem izsakoties – Lembergs tik vienkārši netiekot klāt Šleseram. No tā secinām, ka Ministru kabinetam ir divas «cepures» – Saeima un Lembergs. Ja viena vai otra spiež, kāds nepaklausīgs ministrs «lietas labā» var tikt arī upurēts. Vakar «Dienas» intervijā Šlesers gan apgalvo: «Māku skaitīt līdz desmit, arī reizrēķina tabulu nedaudz zinu.» Vai gan Krištopans spēs atrast kompetentāku ekonomikas ministru? Turklāt tādu, kas patiktu Lembergam un «pareizi» izprastu lietas? Viegli tas nenāksies.
