Tikai maijā vien Latvijā ātrās palīdzības mediķu brigādes slimnīcās nogādājušas teju 30 bērnu, kuri aktīvās atpūtas laikā guvuši nopietnas traumas. Bērni slīkuši, krituši ar velosipēdiem, traumas guvuši uz batutiem un ielām. Pirms vasaras brīvlaika glābēji skolās atgādina par drošību, atpūšoties pie ūdens, stāsta, kā rīkoties, ja notikusi nelaime un, kā sniegt pirmo palīdzību.
Rīt – 1. jūnijs – Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, kad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta bērnu drošībai vasarā. Statistikas dati liecina, ka visvairāk bērni traumas gūst, braucot ar velosipēdu, seko nelaimes gadījumi šūpolēs, batutu un skrituļslidu traumas. Izglītos vēl vairākTuvojoties vasaras brīvlaikam un peldsezonai, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvji Latvijas skolās jauniešiem stāsta par drošību uz ūdens un glābšanas pasākumiem. Pirmdien ar mācību stundu glābēji viesojās Staļģenes vidusskolā, Lielupes ūdeņos sniedzot arī paraugdemonstrējumus.Aizsardzības ministrijas pārstāve Liene Ulbina atgādina, ka katru gadu jūrā un dažādās Latvijas ūdenstilpēs bojā iet cilvēki, tajā skaitā bērni. «Gribam panākt, lai bērni redz un izjūt, cik bīstama ir pārgalvība uz ūdens un kā sniegt pirmo palīdzību, ja notikusi nelaime, piemēram, cilvēkam, kas ūdenī lēcis uz galvas un traumējis mugurkaulu, ir atšķirīgas nianses pirmās palīdzības sniegšanā, piemēram, cietušajam nedrīkst atliekt galvu, jo, iespējams, gūta mugurkaula trauma. Atgādinām, ja slīcējs atrodas ūdenī, nekavējoties jāzvana 112, bet, ja krastā, – 113,» skaidro L.Ulbina. 2010. gadā NBS Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs veicis 23 cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā. Izglābti 13, bet bojā gājuši trīs, divu cilvēku meklēšana beigusies bez rezultāta. L.Ulbina stāsta, ka tiek izstrādāti testi ar praktiskiem padomiem skolēniem par pirmo palīdzību uz ūdens. No nākamā mācību gada to plānots izplatīt Latvijas skolās, lai audzināšanas stundu laikā bērnus izglītotu par šo tēmu. Piemērs – vecākiBērnu traumatismu aktīvās atpūtas laikā izdotos ievērojami samazināt, ja tiktu ievēroti elementāri drošības pasākumi un lietoti nepieciešamie aizsarglīdzekļi – aizsargķiveres, ceļu un elkoņu sargi, peldvestes un tamlīdzīgi. Salīdzinoši vieglas traumas, ko bērni gūst, braucot ar riteni, skrituļojot vai citādi aktīvi atpūšoties, ir puni, zilumi, nelielas brūces un nobrāzumi, ar ko veiksmīgi tiek galā mājas apstākļos. Taču nereti bērni gūst ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu, – lūzumus, galvas traumas, dziļas brūces, locītavu mežģījumus, komentē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Romēna Namniece.Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas veiktajā aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstoš bērnu, lielākā daļa jeb 83 procenti aptaujāto atzinuši, ka dažādas traumas guvuši, jo nav lietojuši aizsarglīdzekļus, bet regulāri tos lieto tikai astoņi procentu bērnu, turpretī 64 procenti nekad nav izmantojuši. Savukārt «Māmiņu kluba» veiktajā aptaujā teju puse no vecākiem atzinuši, ka bērniem, braucot ar velosipēdu, aizsargus nelieto. Ja vecāki atvasēm tos lieto, visbiežāk tā ir ķivere, lai pasargātu no galvas traumām. Vairums aptaujāto ģimeņu atzinuši, ka tieši vecāki ar savu priekšzīmi varētu pamudināt bērnus lietot aizsargus.
