Par vairogdziedzera problēmām var liecināt arī sirdsdarbības traucējumi.
Mazs cinītis, kas gāž lielus vezumus. Tā endokrinoloģe Sigita Pastare tēlaini raksturo nelielu orgānu – vairogdziedzeri. Cilvēkam tas atrodas kakla priekšējā virsmā un, izdalot attiecīgus hormonus, ķermenī regulē vielmaiņu. «Tiklīdz to minam, daudzi tukli cilvēki uzreiz domā, ka viņu apaļumā nav vainīga nepareiza ēšana vai mazkustīgs dzīvesveids, bet vairogdziedzeris,» smej endokrinoloģe, norādot, ka dziedzeris tā darbības traucējumu gadījumos spēj sagādāt daudz nepatīkamākas problēmas. Izplatītākās ir orgāna pavājināta vai pastiprināta darbība, kā arī strukturālās izmaiņas – tā saucamie mezgli jeb cistas. Novērots, ka vairogdziedzera saslimšanas aptuveni četrreiz biežāk sastopamas sievietēm, savukārt vīriešiem tās mēdz noritēt smagākā formā. Īpaši smēķētājiem, kam konstatēti mezgli. Tie var iegūt ļaundabīgu raksturu.Parasti konstatē nejaušiVairogdziedzera saslimšanu gadījumā svarīga savlaicīga diagnostika, jo sākumā simptomu var nebūt vai arī tie izpaužas ar vairogdziedzeri šķietami nesaistīti, piemēram, sirdsdarbības traucējumos. Tāpēc pirms vizītes pie endokrinologa būtiski, cik rūpīgi pacientu izmeklē ģimenes ārsts. Svarīgi arī apzināt, vai kāds no tuvākajiem radiniekiem nav sirdzis ar šīm kaitēm.«Vairogdziedzera mezgli visbiežāk tiek konstatēti nejauši, sonogrāfijas speciālistiem veicot, piemēram, galvas un kakla asinsvadu pārbaudi. Mūsdienās ir ļoti kvalitatīva aparatūra, kas ļauj tos ātri pamanīt. Ja tie atrasti, nevajag satraukties, ka tas varētu būt kas ļaundabīgs,» mierina S.Pastare. Vienlaikus viņa norāda, ka mezgli regulāri jānovēro, vai tie, piemēram, nav palielinājušies un mainījuši raksturu. Tāpat speciālisti seko līdzi, vai mezglu dēļ vairogdziedzera darbība nav pastiprinājusies vai pavājinājusies. Pašus mezglus operē, ja tie ir lieli, ļaundabīgi, kā arī sonogrāfijā konstatētas pazīmes, kas var liecināt par audzēju.Iesaistās kardiologiPavājinātu vairogdziedzera darbību, ja tas konstatēts savlaicīgi, cilvēks var arī nejust. Novērojama lēnāka sirdsdarbība, tūska, miegainība, vājas darba spējas. «Vairogdziedzera hormonu trūkumu uzrāda TSH analīze, ko bieži gados vecākiem pacientiem ar sirds mazspēju nozīmē arī kardiologi,» stāsta S.Pastare, piebilstot, ka orgāna pavājinātu darbību ārstē ar vairogdziedzera hormonu – levotiroksīnu.Bieži cilvēka organismā pret vairogdziedzera audiem tiek izstrādātas antivielas, kas var radīt limfoidālu tireoidītu. Šādos gadījumos reizi gadā jāpārbauda vairogdziedzera darbība un jāveic vairogdziedzera ultrasonogrāfija, lai savlaicīgi tiktu nozīmēta ārstēšana.Slimību nedrīkst ielaistJa vairogdziedzeris hormonus izdala pastiprināti, tas var, piemēram, paātrināt sirdsdarbību un radīt ritma traucējumus, kas var būt pat dzīvībai bīstami. Paātrinātu vairogdziedzera darbību ārstē ar medikamentiem, kas bloķē vairogdziedzera hormonu izdali. «Šīs slimības gadījumā regulāri jāapmeklē endokrinologs un jānosaka vairogdziedzera hormonu līmenis asinīs, lai izsekotu, vai medikamentu deva nav par lielu vai mazu. Zāles ir bīstami lietot nekontrolējot!» uzsver speciāliste. Viņa norāda, ka arī bezdarbības sekas kopumā var būt ļoti smagas. «Motoriņš iekšā strādā ļoti ātri, visu sadedzina, bet labuma nekāda. Ielaistas slimības gadījumā, īpaši gados vecākiem pacientiem, var rasties nopietni sirdsdarbības ritma traucējumi, kas var radīt smagu invaliditāti,» brīdina S.Pastare, vairogdziedzera darbības traucējumu gadījumā mudinot savlaicīgi vērsties pie ārsta.Piesardzīgi ar jodu!Vairogdziedzera vielmaiņas regulācijas hormonu veidošanā piedalās jods, kura trūkums var izraisīt virkni nepatīkamu problēmu. «Ļoti aktuāls jautājums, par kuru ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē notiek karstas diskusijas, ir – vai jods būtu jāuzņem papildus. Daļa uzskata, ka cilvēkiem ir joda deficīts, tāpēc jālieto jodētais sāls,» stāsta S.Pastare, pauzdama pārliecību, ka jodu vajadzētu uzņemt dabīgā veidā. Lai cilvēkam nebūtu joda deficīts, regulāri uzturā jālieto zivis – vismaz divreiz trīsreiz nedēļā. Ja tas netiek darīts, var līdzēt jūras vai jodētais sāls. Joda sāli gan nevajadzētu lietot cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma vai jaunākiem, kam vairogdziedzerī ir konstatēti mezgliņi, jo tajos jods var pastiprināti uzkrāties. Pirmā pazīme šādos gadījumos ir paātrināta sirdsdarbība. «Tāpat paātrinātu vairogdziedzera darbību var izraisīt joda preparātu lietošana. Daži cilvēki domā, ka joda uzsmērēšana uz ādas var izārstēt vairogdziedzeri. Tas ir mīts, tādējādi cilvēks pats var izraisīt citu vairogdziedzera slimību, kuras gadījumā atkal jāvēršas pie endokrinologa,» uz piesardzību aicina speciāliste. Pietiekamu joda daudzumu svarīgi uzņemt grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti. Lai noritētu sekmīga bērna augšana un attīstība, liela nozīme ir sabalansētam uzturam un joda deficīta nepieļaušanai. Tādēļ ģimenēs, kurās regulāri uzturā nav iekļautas zivis, būtu jālieto jūras vai jodētais sāls.
