Pirms četriem gadiem Valsts prezidenta izvēlēšanās Rīgas Zooloģiskajā dārzā dažiem šķita smieklīga, daudziem – nožēlojama un apkaunojoša. Šodien, kad parlaments atkal vēl prezidentu, nekas daudz šajā ziņā nav mainījies. Jā, nav zoodārza, bet process ir līdzīgs. Kāpēc daži politiķi uzskata cilvēkus par muļķiem, mēģinot iestāstīt, ka Andris Bērziņš atnāca pats un pārējie teica – jā, kāpēc ne? Īsti demokrātiskās valstīs, kur politiķiem rūp tautas vērtējums ne tikai pusgadu pirms vēlēšanām, kandidātu atlases un vētīšanas process ir daudz atklātāks, daudzpusīgāks, ilgāks. Taču, šķiet, sabiedrības viedoklis nav būtisks ne vien vidējam Saeimas deputātam, bet arī pašam prezidenta kandidātam. Izdzirdējis par rosinājumu atlaist Saeimu, viņš esot «smējies kā kutināts». Var apšaubīt prezidenta Zatlera lēmuma pareizību, var pamatoti jautāt, kāpēc gadiem ilgušo problēmu viņš «pamanījis» tikai tagad, taču parlamenta (tostarp paša Bērziņa) atlaišana par sliktu darbu un kalpošanu naudai, nevis idejām, tomēr nav nekāds humors. Liela sabiedrības daļa, kas referendumā balsos par atlaišanu, godīgai politikai Latvijā vienkārši vairs netic. Pasmejamies arī par viņiem?Cinisma Latvijas politikas elitē ir pārāk daudz. Ciniska bija arī Zatlera rīcība pirms četriem gadiem, izliekoties, ka regulāra nedeklarētas un ar nodokļiem neapliktas naudas ņemšana aploksnēs nav nekāda lielā problēma. Prezidentam vajadzētu būt ar neapšaubāmu reputāciju ikvienā jomā, un diemžēl ne viens, ne otrs kandidāts tāds nav. Saeima ir saņēmusi nopietnu brīdinājumu, un varbūt tas būs pietiekami svarīgs iemesls vēlēšanu otrajā kārtā virzīt tiešām labāko kandidātu? Bet Valdis Zatlers noteikti varētu atrast veidu, kā pierādīt, ka viņa teiktais uzrunā tautai ir viņa dziļākā pārliecība, nevis veids, kā noturēties augstajā krēslā.
