Pēc pieciem, ilgākais, astoņiem gadiem pašreizējās Jelgavas kapsētas būs pārpildītas. Tomēr vietu trūkums tajās ir tikai teorētisks, jo pēdējos gados daudzās kapsētās iedzīvotāji izmantojuši pašvaldības piedāvājumu rezervēt kapavietu sev vai visai ģimenei, kaut neviens nav devies mūžībā. Tagad veidojas situācija, ka lieli laukumi kapsētās nav «apdzīvoti», taču mirušajiem vietu atrast arvien grūtāk. Tādēļ Jelgavas Dome lēmusi – nekāda kapu «tirgošana» dzīvajiem vairs nebūs.
Apbedīšanas maksas pakalpojumu cenrādī vēl piektdien par kapu apsaimniekošanu atbildīgās pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» interneta lappusē tika piedāvāta iespēja rezervēt vienu, divas vai trīs kapavietas. Tas ir vienreizējs maksājums – 50 – 70 latu par vienvietīgu apbedījuma vietu (atkarībā no kapsētas), vidēji 120 – 150 latu par divām vietām un 200 – 300 latu par kapa vietu trim personām. Plašākus laukumus rezervēt nevar, «Ziņām» apliecina «Pilsētsaimniecības» direktors. Tomēr kapsētās redzami ne tikai nelieli aizrunāti un jau iežogoti laukumi, bet arī ievērojamas teritorijas, kur neviens vēl nav apbedīts, toties laukums glīti iekopts, salikti pieminekļi ar vārdiem un dzimšanas gadiem. Redzams, ka daļa vietas rezervējuši nevis bažījoties, ka pēc nāves varētu palikt bez kapa, bet gan domājot par to, lai atdusētos labā vietā, kapsētas vidū vai tuvu centrālajām ejām. Vietas pat pirktas un pārdotasJelgavas Domi lemt par aizliegumu rezervēt kapavietas spiedušas bažas, ka esošās kapsētas strauji pildās. Pēc «Pilsētsaimniecības» aplēsēm, mirušos kur glabāt būs vēl, ilgākais, astoņus gadus. Šis termiņš var būt arī pieci gadi, jo lielākā daļa veco kapsētu jau aizņemtas, tāpēc jaunie Bērzu kapi pildās strauji. Tajos vēl pirms pāris gadiem veikti ap 300 apbedījumu, savukārt otros pieprasītākajos – Zanderu – kapos gada laikā bijis trīs reižu mazāk bēru. Lai gan jauniem apbedījumiem vietas pietrūkst, kapsētās ir daudz tukšu laukumu, apliecina A.Baļčūns. Turklāt «Pilsētsaimniecība» pat novērojusi, ka sākta rezervēto vietu tirgošana – pārdodot tās par lielāku cenu, nekā samaksāts aģentūrai rezervējot.Apbedīšanas firmas «Korad» saimnieks Oļģerts Silovs vērtē, ka rezervēšanas liegumu Dome pieņēmusi ne tāpēc, ka sākušies kapavietu «pērk un pārdod» darījumi. Arī viņš zina gadījumus, kad vecāka gadagājuma cilvēki savulaik sev rezervētās vietas pārdod citiem, tomēr tas darīts nevis aiz aprēķina, bet gan tāpēc, ka kapavietas saimnieks pārceļas uz dzīvi citur. Arī nekustamo īpašumu vērtētāja Maira Legzdiņa no «Latio» biroja teic, ka nezina par kapu tirgošanas gadījumiem. Ap kapiem uzskrūvē zemes cenuO.Silovs ir pārliecināts, ka rezervācija aizliegta nevis tāpēc, ka kapi pildītos pārlieku strauji, bet gan tādēļ, ka tos vienkārši nav iespējams paplašināt. Pirms trim gadiem pilsētā veikts nepilns tūkstotis apbedījumu, pirms diviem gadiem – mazāk par 800, bet pērn tikai 560. Pēc viņa domām, tas nozīmējot, ka grūtos laikos cilvēki mirst mazāk. Savukārt ap vecajām kapsētām zeme nepieder pašvaldībai, bet tās saimnieki, zinādami Jelgavas nonākšanu sprukās ar kapavietu trūkumu, savai zemei uzskrūvējot cenu. Vērtētāja M.Legzdiņa teic, ka zemes tirgus pašlaik ir visneaktīvākais nekustamo īpašumu darījumu ziņā. Pilsētas nomalēs, kur atrodas kapi, kvadrātmetrs maksā ap trim četriem latiem. Apbedītājs O.Silovs apgalvo, ka privātīpašnieki pašvaldībai kapu paplašināšanai prasot ap 50 latu par kvadrātmetru. Krematorijas vietā būs kapiA.Baļčūns no «Pilsētsaimniecības» atzīst, ka paplašināt var tikai Bērzu kapus, jo tur pašvaldībai pieder zeme. Augsnes uzbēršanas darbi jau tiek īstenoti arī Meža kapos. Tiem blakus savulaik pašvaldībai bija utopiska iecere uzbūvēt krematoriju un iekārtot kolumbāriju. Apšaubāmā veidā 2008. gada maijā Jelgavas Dome daļu zemes Zālītes ielā 2 iznomāja nesen dibinātajai SIA «Jelgavas krematorija», par kuras īpašnieces Gunitas Maziņas pietuvinātību vietējai varai liecināja viņas kandidēšana pašvaldību vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības. Tomēr uzņēmēja nav pildījusi solījumu 24 mēnešu laikā sākt objekta būvniecību, tādēļ pērnruden nomas līgums izbeigts. Kā skaidro pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta, «Jelgavas krematorija» par nomu pašvaldībai palikusi parādā 1200 latu (tajā skaitā 339 latu soda naudu par kavējumu). Pašvaldība gatavo prasības pieteikumu tiesai par parāda piedziņu.A.Baļčūns plāno, ka Meža kapus varētu paplašināt arī uz krematorijai paredzētās zemes rēķina. Jaunā kārtība paredz, ka vairākas kapavietas varēs aizņemt vien tad, ja kāds no ģimenes jau miris un jārīko bēres.
