Atverot «Lāču» maizes veikalu jaunajā vietā, veikala tīklu un ceptuvju īpašnieks Normunds Skauģis teic, ka pirktspēja jelgavniekiem nav daudz sliktāka kā Rīgā. Pārmetumus viņš adresē vien valdībai, kuras nodokļu politikas biežā maiņa neļauj uzņēmējiem plānot attīstību.
«Uz Jelgavu nācām ar bažām, taču gandrīz gadu ilgā pieredze liecina – te strādāt ir labi,» teic uzņēmējs. «Pirktspēja Jelgavā nav daudz zemāka kā Rīgā, lai gan, protams, visās nozarēs gribētos labākus rādītājus.»Lielākas problēmas uzņēmējiem nodarot nodokļu «šūpošanās», jo izmaksu nemitīga kāpuma dēļ uzņēmējs nevar plānot attīstību, arī pircēju pirktspēja samazinās. Tāpēc viņš iesaka vēlētājiem padomāt, par ko un kāpēc balsot gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. «Pašlaik neko nevar plānot, jo nav iespējams paredzēt arī graudu cenas rudenī – informācija par gaidāmo ražu ir pretrunīga,» piebilst N.Skauģis. Uzņēmējs stāsta, ka rūpnīca «AMO Plant» piedāvājusi attīstīt jaunu pakalpojumu – tūristu un citu interesentu atvešanu līdz «Lāču» ceptuvei Babītē ar Jelgavā saliktajiem autobusiem. Pašlaik gan par sadarbību skaidrības nav – abu uzņēmumu pārstāvji plāno tikties jūnijā, lai pārrunātu nianses.N.Skauģis noliedz, ka trūkst sadarbības starp ražotājiem un pētniekiem. «Vismaz pārtikas nozarē noteikti šī problēma nepastāv. Ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti sadarbojamies jauno iepakojumu testēšanā, tehnoloģiju ieviešanā,» skaidro N.Skauģis.Ar nožēlu maizniekmeistars secina, ka maizi ēd arvien mazāk: «Mainās dzīves ritms, cilvēki vairāk uzkož ātrās ēdināšanas iestādēs.» Puse iedzīvotāju ir pesimistiski Gandrīz puse jeb 44% aptaujāto Jelgavas iedzīvotāju uzskata, ka ekonomiskā situācija pēdējā gada laikā ir pasliktinājusies, liecina Jelgavas pašvaldības pētījums. Savukārt 39% iedzīvotāju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā situācija Jelgavā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palikusi bez izmaiņām, bet 11% respondentu norāda, ka tā uzlabojusies. Pozitīvas tendences nākotnē saskata 17% , bet neitrālas – 40% aptaujāto, pesimistiski noskaņoti šajā jautājumā ir 30,3% respondentu. Avots: «Latvijas fakti»
