Lai motivētu skolēnus turpināt mācības vietējās vidusskolās, vairākas pašvaldības nolēmušas maksāt viņiem stipendijas. Piemēram, Strenču novada vidusskolas 10. klases audzēkņi saņems vienreizēju finansiālu atbalstu 100 latu apmērā. Savukārt Limbažu novada vidusskolēni varēs pretendēt uz 15 – 20 latiem mēnesī un lielāku stipendiju par labākām sekmēm. Jāpiebilst, ka stipendijas, kas var sasniegt līdz 50 latiem mēnesī, tiek maksātas visās profesionālajās izglītības iestādēs, nostādot tās ar vidusskolām nevienlīdzīgā pozīcijā, norāda arī Jelgavas ģimnāziju pārstāvji.
Zane Oliņa, programmas «Iespējamā misija» valdes locekle:Kopumā ir apsveicama interese domāt par veidiem, kā noturēt cilvēkus savā pašvaldībā. Iegūt viņu lojalitāti, rūpējoties par sava novada un reģiona attīstību. Tomēr vairāk gribētu, lai pašvaldības pirmkārt investētu izglītības kvalitātē, nevis mēģinātu noturēt par katru cenu skolēnus savā skolā. Tas nav īstais gals, no kura sākt. Drīzāk būtu jāiegulda kadros. Svarīgi arī domāt stratēģiski un demogrāfijas kontekstā, līdz kurai klasei iespējams noturēt kvalitatīvu izglītības iestādi. Piemēram, neuzskatu, ka vidusskola var pastāvēt tikai ar vienu klašu komplektu (bez paralēlklasēm). Tad jau labāk pašvaldībām investēt autobusā, kas aizvestu tos 20 kilometrus uz labāku kaimiņu vidusskolu. Māris Ainārs, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs:Bagātie var darīt, kā grib. Taču neuzskatu, ka nodokļu maksātāju nauda būtu jātērē šādi. Tad jau varētu maksāt arī pamatskolēniem, lai noturētu viņus, piemēram, mūsu mazajā Salgales pamatskolā. Turklāt būtu jāizdomā veids, lai šie līdzekļi netiktu iztērēti nelietderīgi. Piemēram, jāslēdz līgums ar jaunieti, ka viņš pēc izglītības iegūšanas atgriezīsies strādāt savā novadā. Pašvaldībai gan vairāk būtu jādomā, ko darīt, lai vidusskola kļūtu pievilcīgāka, lai skolēni tajā vēlētos mācīties. Jāpilnveido materiālā bāze, jāgādā jauni datori, viss sportam nepieciešamais. Jārūpējas arī par izglītības kvalitāti, lai skolā strādātu kārtīgi pedagogi. Šajā ziņā Ozolnieku novads darījis patiešām daudz. Mums viens skolēns «izmaksā» diezgan dārgi. Lilija Grase, Jelgavas novada Līvbērzes vidusskolas direktore:Mācības savā ziņā arī ir darbs, un būtu labi, ja tas tiktu finansiāli novērtēts. Es atbalstītu stipendiju piešķiršanu skolēniem. Taču būtu jāizstrādā kritēriji, kuri tās varētu saņemt, piemēram, sekmīgie skolēni, izvērtējot viņu materiālo stāvokli. Līvbērzē šāda prakse pastāv jau vairākus gadus – tiek prēmēti novada mācību olimpiāžu uzvarētāji, valsts olimpiāžu dalībnieki, labākie mākslā un sportā. Neesmu gan pārliecināta, ka stipendija būtu pamats, lai paliktu vidusskolā. Tas arī nav izšķirošais faktors, kāpēc jaunieši izvēlas profesionālo skolu. Viņi ātri saprot, ka būs jāmaksā ceļa izdevumi, pašiem jāiegādājas mācībām nepieciešamie materiāli, kas ir diezgan dārgi. Turklāt izvēlētā profesija varētu nepatikt. Uzskatu, ka vidusskola ir laiks, kad nobriest un saprast, ko dzīvē tālāk darīt. Mākslīgi gan to nevajadzētu turēt. Taču jāapzinās – ja nav darba un skolas, būs nedarbi!
