Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Informācijas tehnoloģiju fakultātes Fizikas katedras lektore Ilze Pelēce aizstāvējusi promocijas darbu «Atmosfēras fizikālo parametru ietekme uz saules enerģijas izmantošanu dažādos saules kolektoros», izveidojot Baltijas valstīm piemērotu kolektora tipu.
Izstrādāt šādu darbu I.Pelēci mudinājušas pasaules tendences – fosilā kurināmā resursi izsīkst un ietekmē apkārtējo vidi, savukārt vērtība pieaugusi atjaunojamajiem un neizsīkstošajiem resursiem. «Lai arī valda uzskats, ka Latvijā saulaino dienu īpatsvars ir ļoti mazs, ne mazāk saulainajās Zviedrijā un Lielbritānijā saules enerģiju izmanto daudzkārt plašāk. Kamēr Latvija Eiropā apsteidz vien Igauniju un Lietuvu, līdzīgos platuma grādos esošā Zviedrija topā ir desmit vietas augstāk,» norāda doktore.Relatīvi zemais saules augstums un garais saules ceļš vasarā promocijas darba autori mudinājis izstrādāt īpašu, tieši mūsu klimatam piemērotu saules kolektoru, ko izmantot ūdens sildīšanai – tas izveidots pussfērisks, un saule siltuma elementus apspīd visas dienas garumā. «Kolektoru izdevies patentēt, un tas ir teju tik pat efektīvs kā saulei automātiski sekojošs kolektors – lietderības koeficients pussfēriskajam un sekojošajam kolektoram ir attiecīgi 0,15 un 0,16, kamēr klasiskajiem plakanajiem kolektoriem tas svārstās ap 0,1.»Enerģijas izmaksas, ņemot vērā kolektoru standarta lietošanas ilgumu – desmit gadi – ir 11 santīmi par kilovatstundu, un gadā šāda ierīce ar 1,25 metru rādiusu spēj saražot 1300 kWh siltumenerģijas, kas pārsniedz mājsaimniecībās vidēji patērēto siltā ūdens patēriņu. «Jāņem arī vērā, ka prototipā izmantoti vienkārši saules kolektora elementi, taču pasaulē nemitīgi tiek attīstītas tehnoloģijas, un pieejami arī trīsreiz efektīvāki produkti, kas ļautu paaugstināt ražību,» skaidro I.Pelēce. Doktore uzsver, ka šādam kolektoram nav kustīgu detaļu, ir vieglāka apkope, tam netraucē vējš. Ierīci iespējams apvienot ar ūdens rezervuāru, to ievietojot pussfēras iekšpusē, tā ļaujot taupīt vietu.Ar promocijas darbu iepazīties iespējams LLU Fundamentālās bibliotēkas mājas lapā, informē augstskolas Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvis Aigars Ieviņš.Piebilstams, ka jūnijā gaidāmas vēl vairākas promocijas darbu aizstāvēšanas. 15.jūnijā darbus aizstāvēs Alla Miķelsone un Vita Levkāne (abas – Pārtikas tehnoloģijas fakultāte), 17.jūnijā – Gunta Grīnberga-Zālīte un Sanda Čingule-Vinogradova (abas – Ekonomikas fakultāte), 21.jūnijā Līga Kovaļčuka (Veterinārmedicīnas fakultāte), bet 31.jūnijā – Evija Greģe-Staltmane (Meža fakultāte).
