Rīt FK «Jelgava» rindās Latvijas virslīgas čempionāta mačā ar Daugavpils «Daugavu» laukumā dosies arī pussargs Artis Lazdiņš, kurš iepriekšējās nedēļas laikā aizvadījis divas spēles Latvijas valstsvienības sastāvā.
Pirms tam iemēģinājis Latvijas izlases formas tērpu vairākos pārbaudes mačos, FK «Jelgava» pussargs Artis Lazdiņš pirmo oficiālo spēli Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā nacionālās valstsvienības pamatsastāvā aizvadīja šogad martā Jafā, Izraēlā, tiekoties ar mājinieku izlasi. Viesos nācās zaudēt ar 1:2, diemžēl pagājušajā sestdienā revanšs Rīgā neizdevās – vēlreiz 1:2. Laukumā visu spēles laiku atkal bija A.Lazdiņš, tāpat kā pirms dažām dienām Grācā, kur Latvijas izlase arī piedzīvoja zaudējumu, šoreiz 1:3 pārbaudes spēlē ar Austrijas izlasi.Nu Artis Lazdiņš atgriezies klubā un atsācis treniņus Zemgales Olimpiskajā centrā. Turpinot gatavošanos turpmākajām cīņām, Latvijas valstsvienības dalībnieks atrada laiku, lai par izlasē pieredzēto padalītos ar «Ziņu» lasītājiem.– Pirms nedēļas Eiropas kvalifikācijas mačā ar Izraēlu tieši tavs sniegums, atskaitot vienu epizodi, kurā tika zaudēti vārti, izpelnījās labu vērtējumu. Kāds ir tavs skatījums ne no malas, bet no notikumu epicentra?Otrā spēle noteikti bija labāka nekā martā Izraēlā. Diemžēl paši savu kļūdu dēļ ielaidām vārtus. Otro puslaiku sākām labi, izveidojām vairākus vārtu momentus, taču neiesitām. Uzskatu, ka vismaz neizšķirti varējām nospēlēt.– Atzīsti arī savas kļūdas?Protams, to momentu ar otrajiem zaudētajiem vārtiem (tieši pēc A.Lazdiņa pārkāpuma uz Latvijas vārtiem tika nozīmēta «pendele» – red.) pilnībā uzņemos uz sevi.– Kaut arī jau pirms spēles cerības iekļūt Eiropas 2012. gada finālturnīrā bija praktiski zudušas, pēc otrā zaudējuma Izraēlai nav pat tīri teorētisku izredžu. Kāds noskaņojums tagad valda Latvijas izlasē? Tev tas droši vien labi zināms, jo tūlīt pēc neveiksmes Rīgā kopā ar valstsvienību devies uz Grācu uz draudzības spēli ar Austriju.Spēlēt izlasē man nozīmē ļoti daudz, pirmkārt jau tā ir atbildīgu spēļu prakse. Domāju, līdzīgi ir arī citiem puišiem. Tagadējā Latvijas izlase ir jauna komanda, faktiski šāds pamata sastāvs mums pirmo reizi bija tikai martā ar Izraēlu, bet pārbaudes mačā Austrijā tas tika vēl vairāk atjaunināts. Domāju, šajā kvalifikācijas ciklā atlikušās spēles tieši tā arī tiks izmantotas – lai futbolisti varētu labāk iepazīt cits citu laukumā. Un tad jau nākamajā ciklā, ja būsim visi kopā, būs vieglāk, nevajadzēs no jauna iespēlēties. – Par spēli ar Austriju, ko Latvijas TV redzēt nebija iespējams, dzirdami un lasāmi visai pretrunīgi teksti. Sākot no «divām trešdaļām labi nospēlētas spēles, kam tikai beigās pietrūka spēka» līdz «nokļūstot vadībā, sekoja vienkārši trula atsišanās bez jebkādas pretspēles». Kāds ir tavs viedoklis?Austrieši gandrīz vai visu laiku bija ar bumbu. Pirmajā puslaikā mēs vēl pretojāmies, bija arī iespējas iesist, piemēram, Edgaram Gauračam un Ritvaram Ruginam. Bet otrajā puslaikā, tiklīdz guvām vārtus (Pāvels Mihadjuks – red.), tā automātiski «nosēdāmies» aizsardzībā. Tas nebija trenera uzstādījums, vienkārši «tā sanāca», kas, protams, bija nepareizi. Beigās austrieši mūs piespieda riktīgi, un gūt vārtus viņiem vairs bija tikai laika jautājums. – Austrijas masu medijos pēc šīs spēles mūsu komanda pat izpelnījusies apzīmējumu «sliktie zaudētāji», droši vien saistībā ar trim noraidījumiem. Vai tiešām Latvijas izlase neprata zaudēt ar godu un kļuva pārlieku nesavaldīga?Es uzskatu, ka divas no sarkanajām kartītēm (P.Mihadjukam un vārtsargam Andrim Vaņinam – red.) tika nopelnītas spēlē, un par tām īpaša kritika būtu nevietā. Kas attiecas uz trešo (Oskars Kļava), tur gan laikam uzdeva nervi. Es kā futbolists varu kolēģi saprast – ja netiec pie bumbas un pretinieks vēl sāk ar tevi nedaudz spēlēties…– Pašreiz izlasei nav tie labākie laiki, varbūt nav vērts «iespringt» uz atlikušajām kvalifikācijas spēlēm (tuvākās septembrī Gruzijā un mājās ar Grieķiju), varbūt pārbaudes mačam augustā ar Somiju Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs izvēlēsies pavisam citu sastāvu? Kādas ir tavas prognozes?Protams, zaudēt nav patīkami. Bet ne jau tikai no viena spēlētāja atkarīgs mača iznākums, jāanalizē kļūdas, un mana pieredze krājas jebkurā gadījumā. Domāju, ka Starkovs dos vēl iespēju šim sastāvam, vismaz šajā ciklā.– Pats par vietu izlasē, kamēr treneris ir Starkovs, jūties drošs?Kur nu! Katru nākamo izsaukumu uz valstsvienību gaidu ar lielu uztraukumu un nepacietību. Visu laiku tiekam vēroti, un pa šiem dažiem mēnešiem var daudz kas mainīties.Interesanti arī tas, ka pašreizējā pamatsastāvā esmu vienīgais, kas spēlē Latvijas klubā, pārējie «maizi pelna» aiz robežām. Tas varētu būt arī tāds kā savdabīgs «zvaniņš», ka kādam konkurentam līmenis it kā varētu būt augstāks, ja jau reiz spēlē ārzemēs.– Jau rītvakar tepat Jelgavā Latvijas virslīgas spēle ar Daugavpils «Daugavu». Vēl pagājušajā sezonā šejienes skatītājiem biji «jauniņais» (A.Lazdiņš uz Jelgavas klubu pārnāca no FK «Ventspils» – red.), bet tagad uz tevi jau skatās kā uz vienu no FK «Jelgava» balstiem. Turklāt vēl izlases «vecis»…FK «Jelgava» komandas atmosfērā gan to nejūtu. Ja nu kāds izmet pa jociņam manā virzienā… Bet laukumā un vēl jo vairāk treniņos visi esam vienādi.
