«Fizikā jauni likumi ātri nerodas. Taču pasniegšanas metodes pašam apnīk, ja tās regulāri nemaina. Tāpēc šos darbus būtu taisījis neatkarīgi no projekta, jo dzīve iet uz priekšu un jāprot «pavilkt» skolēnus, no kuriem dažs labs vidusskolas solā vien bikses deldē. Patīkami, ka tas tika arī finansiāli novērtēts,» teic Jelgavas 1. ģimnāzijas fizikas skolotājs Andrejs Sālzirnis, atskatoties uz ES līdzfinansēto projektu prioritāro mācību priekšmetu pedagogiem. No 2008. gada stipendijas līdz 150 latiem mēnesī tajā saņēmuši teju 300 pilsētas un 130 Jelgavas un Ozolnieku novadu skolotāju.
Uz Eiropas Sociālā fonda stipendijām četru mācību gadu garumā uz deviņu mēnešu periodiem varēja pretendēt fizikas, ķīmijas bioloģijas, dabaszinību, matemātikas, informātikas un svešvalodu skolotāji. Viņiem papildus bija jāuzņemas veikt dažādus pienākumus, kas, kā atzīst Jelgavas Izglītības pārvalde, «būtiski uzlabojis mācību procesu pilsētas izglītības iestādēs».Kavēja birokrātijaProjekta laikā prioritāro mācību priekšmetu skolotāji pilnveidojuši metodiku, ieviesuši jaunus mācību līdzekļus, uzlabojuši informācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmes, organizējuši individuālo darbu skolēniem, kuriem ir mācību grūtības un tiem, kuri vēlas uzlabot savas zināšanas attiecīgajā priekšmetā. A.Sālzirnis šim sarakstam pievieno metodisko sadarbību ar kolēģiem skolā un pilsētas līmenī, kā arī mācību ekskursijas. 1. ģimnāzijas audzēkņi papildinājuši savas zināšanas, piemēram, Zemgales Reģiona kompetenču attīstības centra (iepriekš Jelgavas Reģionālā pieaugušo izglītības centra) Metālapstrādes mācību parkā, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijās un uzņēmumā «Hanza Elektronika».Atskatoties uz projekta norisi, A.Sālzirnis min, ka visnepatīkamākā bijusi papīru kārtošana un atskaišu rakstīšana. Sīkumi, piemēram, prasība, lai uz lapām būtu projekta emblēma, kas licis lieki kavēt laiku. Tomēr paveiktas nozīmīgas lietas. Aizvien vairāk izvēlas fizikas eksāmenu«Šajā mācību gadā visos dabaszinību priekšmetos nāca jauns «modes kliedziens» – tā saucamie pētnieciskie laboratorijas darbi. Projekta laikā tos izstrādāju vairāk nekā desmit. Šie darbi ir diezgan apjomīgi, tajos skolēniem, izvēloties formulas un instrumentus eksperimentiem, jāpierāda dažādi apgalvojumi,» skaidro fizikas skolotājs. Viņš piebilst, ka divos darbos iegūtos punktus ieskaita centralizētajā eksāmenā, tāpēc tos nācies attiecīgi kodēt. A.Sālzirnis šādi noformējis 60 pētījumu, kas nozīmē, ka fizikas eksāmenu šogad 1. ģimnāzijā kārto 30 audzēkņu. «Tas ir visvairāk no pilsētas skolām, un prieks, ka šādu skolēnu skaits ar katru gadu aug. Laikam sāk novērtēt, ka šīs zināšanas tomēr dzīvē vajadzīgas,» gandarīts pieredzes bagātais skolotājs, kurš fiziku pasniedz vairāk nekā 30 gadu. Viņš atzīst, ka attieksmes maiņā liela loma bijusi arī dabaszinību projektam, kura laikā no ES struktūrfondu līdzekļiem modernizēti kabineti un mācību materiāli.Varēs saņemt citu atbalstu«Tas ir darbs, kas darīts visu laiku, bet nav bijis novērtēts. Ļoti labi, projektā par to varēja maksāt stipendijas. Tas ir pluss arī visai skolai, jo skolotāji veidojuši uzdevumus un izdales materiālus, kas paliek mums pašiem,» projekta prioritāro mācību priekšmetu skolotāju atbalstam ieguvumus min Kalnciema pagasta vidusskolas direktore Anita Klupša. Viņa stāsta, ka tajā piedalījās gan tikai divi skolotāji. Vairāk ir to, kas darbojas un saņem simts latu stipendijas projektā «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos». Nākamajā mācību gadā uz to varēs pretendēt arī fizikas, ķīmijas, bioloģijas, dabaszinību, matemātikas, informātikas un svešvalodu skolotāji.
