Vasarsvētku ticīgie cenšas dzīvot svēti un tic Svētā Gara pārdabiskajām dāvanām.
«Bet jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsiet mani liecinieki,» bija pēdējie Jēzus Kristus vārdi, pirms Viņš tika uzņemts debesīs. Vēl dažas dienas, un tad tas notika, vēstīts Apustuļu darbu grāmatā. Vasarsvētkos jeb piecdesmitajā dienā pēc jūdu tradicionālajiem Pasā svētkiem «piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu.., un visi tika piepildīti ar Svēto Garu un sāka runāt citās mēlēs, kā Gars tiem deva izrunāt». Daudzi sveštautieši tajā sadzirdēja slavu Dieva lielajiem darbiem, vēl kādi nosprieda, ka mācekļi ir piedzērušies. Tik liels bija Svētā Gara iespaids, un ir kristieši, kas tic, ka tas turpinās. Ne velti viņu draudžu nosaukumā iekļauts Vasarsvētku vārds. Tāda ir arī Jelgavā, un to vada mācītājs Agris Ozolinkevičs. Draudzē ticīgie slavē Dievu paceltām rokām mūsdienu instrumentu pavadībā. Plaukšķina, skaļi izsaka dedzīgas lūgšanas. Mācītājs sludina dinamiski, ar intonācijām un spilgtiem izteiksmes līdzekļiem. Iespējams, latviešu mentalitātei neierasti, kas radījis mītus par Vasarsvētku ticīgo atrašanos zem nesaprotamas, tāpēc biedējošas ietekmes. Kā Kristus draudzes pirmajos Vasarsvētkos. – Kāda īsti ir Vasarsvētku ticīgā identitāte? Kā viņam jādzīvo, kam jātic, jautāju mācītājam A.Ozolinkevičam.Vasarsvētku ticīgajam jābūt ticīgam (smejas – red.). Mūsu augstākā autoritāte ir Bībele. Mācības pamatā ir protestantu evaņģēliskā teoloģija. Pievienojamies visām viņu galvenajām ticības apliecībām. Taču galvenā atšķirība ir tā, ka ticam – Svētā Gara aktivitāte draudzē nekādā mērā neatšķiras no tās, kas bija 1. gadsimtā. Bībelē nav minēti iemesli, kāpēc vajadzētu uzskatīt, ka tas ir beidzies. Taču, lai to piedzīvotu, no ticīgajiem sagaidām aktīvu līdzdalību ne tikai draudzē, bet arī svēta dzīvesveida praktizēšanā. Mūsu draudzes locekļi zina – ja gadu nav apmeklējis draudzi, cilvēks tiek svītrots no sarakstiem. Pie mums «mirušās dvēseles» neparādās.– Kas ir svēta dzīve, un vai to vispār iespējams ievērot?Ir iespējams, un patiesībā to ļoti viegli īstenot. Ja jums ir netīras drēbes, jūs nemūžam nepamanīsiet jaunu mikrotraipu. Savukārt, kad cilvēks nāk pie Dieva, Svētais Gars palīdz apzināties šo netīrību, kas piemīt pilnīgi visiem cilvēkiem. Bībele māca, ja mēs atzīstamies savos grēkos, Viņš piedod, un Jēzus asinis šķīsta no visas netīrības. Pēc tam, ja uz balta uzliek traipu, to grūti noslēpt. Jaunpiedzimis kristietis jeb tāds, kas, kā sacīts Jāņa evaņģēlijā, atdzimis no neiznīcīgā Dieva Vārda, ja arī sagrēko, nekad šajā grēkā nevēlēsies palikt. Svētais Gars pārliecinās viņu. Atliek vien to, ko Bībele sauc par grēku, nožēlot un pārtraukt. Tās ir ļoti praktiskas un pārbaudāmas lietas.– Ko nozīmē runāt valodās, un kā to var saņemt?Tā ir pārdabiska Dieva dāvana, ko sauc arī par kristību Svētajā Garā. Bībelē teikts, ka, runājot valodās, ko cilvēks nav mācījies, Svētais Gars mūsos aizlūdz par mums. Tā ir fenomenāla iespēja uzticēt savu runas orgānu Dievam un zināt, ka tajā brīdī Svētais Gars lūdz noslēpumus par tevi vai citām lietām. Kristus teicis, ka tā paredzēta tikai Viņa miesai – draudzei. Ticam, ka Svētais Gars mājo katrā jaunpiedzimušā cilvēkā. Savukārt Svētā Gara kristība ir šāda kristieša «apģērbšana» efektīvākai kalpošanai, lai izplatītu evaņģēliju. Ticam, ka līdz ar Svētā Gara kristību nāk līdzi pārējās Gara dāvanas, par kurām rakstīts vēstulē korintiešiem. Piemēram, pravietošana, kas apstiprināja arī manu aicinājumu kalpošanā. Es nemaz negribēju kalpot Dievam, jo zināju, ka tas beigsies ar kļūšanu par mācītāju, bet man to divsimt gadu nevajadzēja. Man nepatika redzēt, ka tēvs (Latvijas Vasarsvētku draudžu bīskaps Jānis Ozolinkevičs) bija mūžīgi aizņemts ar draudzes lietām, turklāt par to saņēma nožēlojamu atalgojumu. Milzīgais stress un finansiālais guvums man kā jaunam cilvēkam šķita pilnīgi neadekvāts. Domāju, ka jādzīvo citādi. Deviņdesmitie gadi bija kooperatīvu laiks. Daudz pelnīju, bet manā dzīvē bija vismaz pieci pravietojumi no cilvēkiem, kas mani nepazina, ka man jāiet kalpošanā. Tas saskanēja ar sirdi, kaut prātā visu laiku meklēju attaisnojumus, lai to nedarītu. Beidzot neizturēju un atgriezos. Ja prasītu par manu grēcīgo dzīvi, man ir kauns par to. Tikai Dievs varēja izdarīt ar mani tādas pārmaiņas!– Vai nožēla par neadekvāti zemo atalgojumu arī ir pagaisusi?Lai arī vēl joprojām nepelnu tik daudz, cik kooperatīvu laikā, man nav iemesla sūdzēties, jo Dievs gādā. Tas arī nav iemesls, lai es gribētu atgriezties vecajā dzīvē. Kad interneta portālos lasu «informēto» cilvēku komentārus par baznīcu kā milzīgo naudas rausēju, nezinu – smieties, raudāt vai izteikt šiem cilvēkiem līdzjūtību. Personīgi nepazīstu nevienu kalpotāju, kurš būtu izvēlējies kalpošanu tāpēc, ka tas ir biznesa projekts, kurā var palikt bagāts.– Kā sadzīvojat ar «sektas» birku un palikšanu aiz to atzīto konfesionālo baznīcu svītras, kurām ir tiesības, piemēram, reģistrēt laulību?No tiesībām reģistrēt laulību, cik man zināms, Vasarsvētku baznīcas vadība pati atteicās, jo tā ir juridiska funkcija, kas jāpilda valstij. Birka? Jā, tā velkas līdzi (smejas – red.). Bet vai tad visa sabiedrība nedzīvo no klišejām un aizspriedumiem? Tas ir visvienkāršākais – uzkarināt otram birku un «norakt» viņu. Taču tas nemaina realitāti, ka Dievs ir. Turklāt negatīva attieksme pret kristiešiem Bībelē jau paziņota un nevienu vairs nepārsteidz. Kaut gan tas ir dīvaini – ja pateiksiet ateistam, ka praktizējat jogu, viņš uz jums skatīsies kā uz cienījamu cilvēku. Pateiksiet, ka ticat Dievam, uzreiz sejā parādīsies līdzjūtība. Sabiedrība arī diezgan nekaunīgi cenšas baznīcai norādīt, ko tā drīkst, ko ne. Lai to dara. Taču lai ļauj arī mums teikt, kas nepatīk.– Un kas jums nepatīk Latvijas sabiedrībā?Manuprāt, tā vairs īsti nedraudzējas ar veselo saprātu, bet aizgājusi emocionālā skaudībā, greizsirdībā un rūgtumā. Notiek iekšēja naida kurināšana. Viduslaiku līmeņa raganu medības. Par nožēlu, mūsu valstsvīri to veiksmīgi izmanto un kultivē. Cilvēki patlaban vairāk izgāž dusmas nekā racionāli domā, un tas ir bīstami. Vasarsvētku draudzē gan ticam, ka Dievs dos savu žēlastību un mainīs apstākļus valstī. Jelgavas Vasarsvētku draudze Pirmie četri Vasarsvētku ticīgie Jelgavā tika kristīti 1929. gadā. Kopš tā laika draudze nav pārtraukusi darbību, bet pastāvējusi gan pagrīdē, gan kā oficiāli reģistrēta. Līdz 1999. gadam, kad draudze iegāja privatizētajā namā Jāņa Asara ielā, 25 gadus tā dievkalpojumus noturēja Svētā Jāņa baznīcā. Patlaban draudzē reģistrēti vairāk nekā simts aktīvi draudzes locekļi. Dievkalpojumi notiek svētdienās un trešdienās, bet pārējās nedēļas dienās – lūgšanas, jauniešu vakari, slavēšanas grupas mēģinājumi, Bībeles skolas nodarbības (izņemot vasarā) un citi pasākumi. Kopā ar aptuveni 20 draudzēm darbojas Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā. Iesaistījusies organizācijā «Starptautiskā Dieva draudze», kurai ir pārstāvniecības simts pasaules valstīs.
