«Skolas laikā bija slinkums,» bikli atzīst Jelgavas 4. vidusskolas trešklasnieks Deniss, kurš tikai pēc cītīga divu nedēļu darba jūnijā un veiksmīgi nokārtotiem pārbaudījumiem pārcelts 4. klasē. Pilsētā pagarinātais mācību gads noteikts aptuveni četriem procentiem skolēnu. Savukārt Jelgavas novadā mācībās nav veicies 14 procentiem audzēkņu.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām pagarinātais mācību gads un pēcpārbaudījumi, kas vairumā pilsētas un Jelgavas novada izglītības iestāžu noslēdzas šonedēļ, tiek noteikti visiem skolēniem, kuri mācībās saņēmuši mazāk par četrām ballēm. Prakse liecinot, ka papildu nodarbībās vasarā skolēni lielākoties visas nesekmīgās atzīmes izlabo. Tāpēc parasti ir salīdzinoši maz tādu, kas jāatstāj uz otru gadu, norāda izglītības pārvalžu pārstāvji.Dažam «klibo» arī sports un mājturībaVisgrūtāk mācībās klājas 5. – 8. klašu skolēniem. Jelgavas novadā šo klašu grupā nesekmīgi kādā priekšmetā ir 17 procenti audzēkņu. «Šajā posmā visvairāk nepietiekamu vērtējumu ir matemātikā, angļu valodā un vēsturē. Pa kādam arī ķīmijā, fizikā, ģeogrāfijā un bioloģijā. Dažiem pēcpārbaudījumi jākārto sportā, mūzikā un mājturībā,» atklāj novada Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības satura un programmu jautājumos Eva Fišere. Līdzīga situācija novērojama arī pilsētā. 5. un 6. klasēs mācībās nav veicies 100 bērniem. Tikpat nesekmīgo ir Jelgavas skolu 7. un 8. klasēs. «8. klase ir īpaša no mācību satura viedokļa. Piemēram, citā sarežģītības pakāpē tiek pasniegti dabaszinību priekšmeti, kas prasa lielu koncentrēšanos. Taču daudzi šajā vecumā jūtas gana patstāvīgi. Viņi iesaistīti ārpusklases nodarbībās, kas paņem daudz laika. Tāpat šķiet, ka līdz pamatskolas beigām vēl tālu, tāpēc zūd motivācija mācīties,» min pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja. Nenāk uz konsultācijāmAnalizējot nesekmības iemeslus konkrētos priekšmetos, kas gadu no gada izceļas visās klašu grupās (matemātika, dzimtā un angļu valoda), G.Auza norāda, ka problēmas ir gan satura līmenī, gan vairāk jādomā par individuāliem atbalsta pasākumiem audzēkņiem, kam šie priekšmeti sagādā grūtības. Piemēram, visa mācību gada garumā skolēni var apmeklēt konsultācijas, taču to izmanto salīdzinoši maz audzēkņu. Īpaši kūtri uz nodarbībām dodas tie, kam tās būtu visvairāk vajadzīgas, novērojusi Jelgavas 4. vidusskolas matemātikas skolotāja Renāte Bogdanova. Viņa uzsver skolas un ģimenes sadarbības nozīmi šajā procesā. «Problēmas rodas, tur, kur nav īstas sapratnes starp skolotāju, bērnu un vecākiem,» teic R.Bogdanova.Pārāk agri uz skoluSākumskolas skolotāja Ilona Blūma norāda, ka pirmajās četrās klasēs par lielu klupšanas akmeni mācībās var kļūt bērna pāragra palaišana skolā. «Puisītim, kurš mācās manā klasē, nebūtu problēmu, ka viņš skolu sāktu septiņos gados. Viņam vēl gribas skriet citiem līdzi, spēlēties,» stāsta I.Blūma. Pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja piebilst, ka sākumskolas posmā, kurā nesekmīgi ir 77 bērni, mācības, īpaši dzimtās valodas apgūšanu, kavē arī logopēdiskās problēmas. Būtu arī jāmeklē risinājums, lai gan pirmo, gan otro svešvalodu skolā varētu sākt mācīties pēc iespējas ātrāk. Rezultāti liecina, ka to darīt 3. un 6. klasē ir par vēlu, norāda G.Auza. 10. klasē nav viegliNākamajā mācību gadā neviena nesekmīga atzīme liecībā vairs nedrīkstēs būt vidusskolēniem, lai viņus varētu pārcelt nākamajā klasē. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja to vērtē pozitīvi. «Mūsu pilsētā grūtības mācībās šogad bijušas 91 skolēnam. Lielākoties 10. klasē, kas liecina, ka daudzi nav novērtējuši savas spējas mācīties vidusskolā,» secina G.Auza. Lai arī uzņemšana vidusskolās jau sākusies, viņa mudina 9. klašu absolventus vēlreiz rūpīgi izvērtēt izvēli, lai nebūtu jāpiedzīvo vilšanās. «Pareizāk būtu izvēlēties sev tuvu četrgadīgu profesionālās izglītības programmu. Pēc tam var kārtot tos pašus centralizētos eksāmenus un studēt augstskolā,» iesaka pārvaldes vadītāja.Jelgavas novadā vidusskolas posmā nesekmīgi ir 16 procenti skolēnu. Visvairāk pēcpārbaudījumu noteikts tiem, kuri apgūst neklātienes izglītības programmas, informē E.Fišere.
