Trešā daļa Latvijas skolēnu no zemākajiem sociālekonomiskajiem slāņiem mācībās uzrāda augstākus rezultātus par vidējiem, tādējādi nodrošinot sev iespēju izrauties no nabadzības, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums.
Ļoti labus mācību rezultātus uzrāda 32% no skolēniem, kas aug maznodrošinātās un nelabvēlīgās ģimenēs Latvijā, kas ir 20.labākais rādītājs starp pētījumā apskatītajām 65 valstīm, raksta diena.lv, atsaucoties uz LETA.Skolēnu prasmes novērtētas pēc 15 gadus vecu pusaudžu spējām matemātikā, lasīšanā un zinātnē, apkopojot datus par laika posmu no 2006.-2009.gadam.Viscentīgākie skolēni no nabadzīgajām ģimenēm ir ķīniešu pilsētās Šanhajā un Honkongā, kur attiecīgi 75% un 72% skolēnu zināšanu līmenis pārsniedz viņu sociālekonomiskās klases vidējo starptautisko līmeni.Augsts zināšanu līmenis ir arī Dienvidkorejas, Makao un Singapūras nabadzīgo skolēnu vidū.Igaunijā labākas par vidējām zināšanas ir 35% skolēnu no sociālekonomiski zemākajiem slāņiem, kas Igauniju ierindo 16.vietā, bet Lietuva ar 20% ieņem 47.vietu.No pētījumā apskatītajām valstīm pēdējo vietu ieņem Kirgizstāna, kur tikai 1% skolnieku no mazturīgajām ģimenēm uzrāda labāku zināšanu līmeni par vidējo.Pētījuma autori norāda, ka skolēnu zināšanu un spēju līmenis ir tieši saistāms ar stundu skaitu, ko skolēns ik dienas pavada mācoties tieši skolā.«Nabadzīgo skolēnu vidū skolā mācoties pavadītais laiks ir spēcīgākais rādītājs, kas liecina, kuru skolēnu zināšanu līmenis pārsniegs savu biedru līmeni. Faktiski visās apskatītajās valstīs nabadzīgie skolēni, kas uzrāda augstāku zināšanu līmeni, skolā zinātnes priekšmetus apgūst aptuveni vienu līdz divas stundas ilgāk nekā vidējais skolēns no nabadzīgas ģimenes ar sliktām sekmēm,» teikts pētījumā.Dažās valstīs ar nabadzīgo skolēnu cītīgo mācīšanos tiek saistīta ārēja motivācija, kā iespēja iegūt noteiktu darbu vai augstu atalgojumu, tomēr šī saistība ir mazāk izteikta.«Visi šie atklājumi liecina, ka skolām ir svarīga loma bērnu attīstības veicināšanā. Tās varētu skolēniem no mazturīgām un nelabvēlīgām ģimenēm piedāvāt vairāk iespējas mācīties skolā, veicinot dažādas aktivitātes un mācību metodes, kas mudina vairāk mācīties, stiprināt motivāciju un pašpārliecinātību starp šiem skolēniem,» teikts ziņojumā.«Īpaši noderīgas ir augstas kvalitātes audzināšanas programmas. Šo aktivitāšu koncentrēšana uz skolēniem, kas ir nelabvēlīgākā pozīcijā, ir kritiski svarīga, jo viņi visdrīzāk nesaņems šādu atbalstu citur,» norāda pētījuma autori.
