No baltiem skolas priekšautiem un polonēzes līdz talāriem un jautrai pasēdēšanai draugu lokā. Tā mainījusies vidusskolas izlaidumu mode.
Pirms 50 gadiemSarmīte Sustrupe (kādreiz Meldra), Vircavas tautas nama vadītāja:Vidusskolu beidzu 1961. gadā. Tas bija septītais izlaidums, un pirmo reizi Vircavas vidusskolas vēsturē divi skolēni no 21 atestātus saņēma tikai nākamajā dienā. Viens puisis bija izgāzies, ja nemaldos, fizikā. Savukārt es – algebrā. Eksāmenu laikā paralēli Rīgā konservatorijā notika topošo režisoru atlase. Sagadījās, ka tāpēc nevarēju būt algebras konsultācijā. Visvaldis Līkums, burvīgs, bet ļoti principiāls un taisnīgs skolotājs, teica: «Es tevi ļoti labi saprotu. Atbrauksi no Rīgas un atnāksi pie manis.» Kaut kādu iemeslu dēļ tomēr neaizgāju. Eksaktos priekšmetus vienkārši ignorēju, bet eksāmenā izvilku vissarežģītāko biļeti ar visgarāko formulu. To redzot, skolotājs piedāvāja vilkt nākamo biļeti. Ak Dievs, kas vēl nebūs! Risināju to pašu un dabūju divi. Tajā laikā bija sistēma, ka eksāmenus varēja pārlikt, taču to ļāva darīt tikai nākamajā dienā pēc izlaiduma. Iespītējos, ka tāpēc uz izlaidumu neiešu. Arī tēvs, lepns cilvēks būdams, bija ļoti dusmīgs. «Ja nevarēji nokārtot eksāmenu, man ar tevi nav ko runāt!» viņš teica. Klases audzinātāja Melānija Vītoliņa toreiz visu nakti mūsmājās nosēdēja, lai mūs ar tēti salabinātu, ka dzīve taču nav apstājusies! Piekāpos. Izlaidumā vien pateica, ka palikušas astītes.Izlaidums ciemā bija ļoti liels notikums, kuram nopietni gatavojās. Meitenes varēja vilkt pašu šūtus tumšus tērpus. Vienīgā prasība bija balti priekšauti. Matus taisīja pašas, jo uz frizētavu pilsētā tikt bija sarežģīti. 11. klasē meitenes drīkstēja ielikt ilgviļņus, tad nu vairums to arī izdarījām. Balle pie bagātīgi klātiem galdiem tajos laikos bija svēta lieta. Vecāki bija sadalījuši, ko katrs gatavos. Mana mammīte cepa tortes. Dejojām polonēzi un valsi. Mūsu skolotāja jau no žetonvakara bija mums to iedīdījusi.Tajā gadā režisoros neiestājos. Algebru nokārtoju diezgan viegli, bet iegāza eksāmens literatūrā. Pirmo gadu varēja izvēlēties brīvo tēmu, ko arī izdarīju. Taču latviešu valodas skolotāja principa pēc «piesējās», ka neanalizēju rakstnieku darbus, un ielika četri, kaut vienmēr biju rakstījusi uz pieciniekiem. Turklāt skaitījos fašista meita, tāpēc ceļš uz augstskolu, kā izrādījās, man bija slēgts. Vēlāk beidzu kultūras darbinieku tehnikumu. Pēc tam augstākos režisora kursus Maskavā un citas mācības, kas man devušas ļoti vērtīgu pieredzi. Pirms 18 gadiemIlze Jaunzeme, bērnu un jauniešu centra «Junda» vadītāja:Velkot ar roku pāri savai cienījamā sporta skolotāja Rolanda Čuhālova uzņemtajai Jelgavas 4. vidusskolas izlaiduma bildei, neapšaubāmi prātā nāk paši skaistākie mirkļi, kad bijām visi kopā. Nezinu iemeslu, bet toreiz īstu kopību gan īsti neizjutu. Saprotu, ka liela nozīme ir klases audzinātājam. Diemžēl manai klasei katru gadu bija cits.12. klasi audzināja Ingrīda Ilmane, un tajā mācījāmies 22 skolēni. Valsts eksāmeni bija jākārto matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā. Tas bija liels pārdzīvojums. Piepildīta aktu zāle ar soliem, katras rindas galā kārtīgs televizors. Visapkārt bailīgi skolēni un satraukti pedagogi. .Domāju, mēs īsti nemaz neapzinājāmies, ka būs arī izlaidums, jo eksāmenu drudzis bija liels. Protams, lielākie mierinātāji un atbalstītāji bija vecāki. Bijām divas izlaiduma klases. Katrai vajadzēja sagatavot kādu nelielu priekšnesumu. Bija arī izlaiduma balle, bet tā neguva lielu atsaucību. Šķiet, pēdējo gadu visām meitenēm bija tradicionālie baltie izlaiduma tērpi. Tajā laikā modē bija mežģīņaudumi. Kleitas vai kostīmi tika modelēti ļoti lielā noslēpumā un tapa pie šuvējām. Modē bija ilgviļņi, tāpēc īpaša frizūru veidošana nebija aktuāla.Pēc 9. klases izlaiduma bija miera sajūta, ka palikšu skolā un viss turpināsies, taču pēc 12. klases valdīja neziņa. Līdz pedagoģijai nonācu pēc zināmiem meklējumiem. Tāpēc jauniešiem novēlu nebaidīties kļūdīties un meklēt savu ceļu. Lai darbs būtu arī kā sirdslieta! VakarSintija Liepiņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvente (saruna notiek dažas stundas pirms izlaiduma):Mūsu izlaidums notiek pilsētas kultūras namā. Dažiem no paralēlklasēm šajā dienā vēl ir pēdējais eksāmens ķīmijā, un uzreiz izlaidums. To sagaidu ar atvieglojuma izjūtu, ka beigušās saspringtās mācības un eksāmeni, un prieku, ka esmu to paveikusi. Šķiet, eksāmenos būs gājis daudzmaz labi. No tiem, ko varēju izvēlēties, kārtoju literatūru. Šajā eksāmenā dabūju deviņas balles. Pārējos rezultātus uzzināšu jūlijā.Gatavošanās izlaidumam, manuprāt, sākas no žetonvakara. Tas mums izvērtās ļoti sirsnīgs. Visas trīs klases bijām kopā uzfilmējušas video par Jelgavu, par katru no mums tajā tika pateikts kaut kas labs. Visiem ļoti patika. Daudzi vecāki raudāja. Bija redzams, ka esam pielikuši lielas pūles, lai to izveidotu. Gatavojoties izlaidumam, atkrita kleitas gādāšana, jo Spīdolas ģimnāzijā ir tradīcija vilkt talārus. Man tā patīk, kaut, no otras puses, mēs esam ļoti dažādi. Varbūt pēdējos mirkļos varēja ļaut apģērbā atklāties cilvēkiem, kādi viņi ir. Jaunu tērpu speciāli nepirku – visu ieguldījām kurpēs un frizūrās. Tur nu mēs, meitenes, varējām izpausties! Frizūru gan man taisīja mamma, kas kādreiz strādājusi par frizieri. Par godu šim svinīgajam brīdim vairs nesadūšojos iet uz frizētavu, kā to biju izdarījusi uz 9. klases izlaidumu. Tad man uztaisīja tik dīvainu frizūru, ka pārnācu mājās vienos puņķos un asarās.Balli pēc izlaiduma neesam plānojuši. To paspējām žetonvakarā, kad kopā ar vecākiem varējām cienāties pie galda, dziedāt un dejot. Tā vietā pēc izlaiduma, paciemojušies mājās ar ģimeni un radiem, pulcēsimies pie vienas mūsu klases meitenes viņas dārzā. Cepsim gaļu un atcerēsimies jaukos brīžus, ko esam pavadījuši kopā.Pēc vidusskolas esmu iecerējusi studēt žurnālistiku. Tas ir mans mērķis kopš 10. klases, tādēļ arī izvēlējos humanitārā novirziena klasi. Manuprāt, ir ļoti svarīgi mācīties un pēc tam strādāt darbu, kas tiešām patīk.
