Pagarinātais mācību gads noslēdzies arī teju 50 Ozolnieku novada četru skolu audzēkņiem, kuri mācībās guvuši nepietiekamus vērtējumus. 12 no viņiem atzīmes izlabot nav izdevies, tāpēc viņi atstāti uz otru gadu. Taču pārējiem skolēniem veicies itin labi, ko sekmējusi arī izglītības programmas bērniem ar mācīšanās traucējumiem īstenošana visās novada skolās, atzīst izglītības metodiķe. Jācenšoties gan uzlabot zināšanas matemātikā un vēsturē.
«Principā esam apmierināti ar mūsu skolēnu sasniegumiem mācībās. Īpaši iepriecina Teteles pamatskola. Ozolnieku un Jelgavas novadu mērogā 9. klases angļu valodas eksāmenā viņiem bijuši vislabākie rezultāti. Labi veicies arī latviešu un krievu valodā,» gandarīta Ozolnieku novada izglītības iestāžu metodiķe Dzintra Meirovica.Viņa stāsta, ka eksāmenus sekmīgi nokārtojuši un apliecības par pamatizglītības iegūšanu saņēmuši visi 73 novada devītklasnieki. Taču valsts pārbaudījumu rezultāti atklājuši tos pašus vājos punktus, kas raksturīgi citu klašu skolēniem. Eksāmenos vissliktāk veicies matemātikā, kur no iespējamajiem simts procentiem audzēkņi sasnieguši vien 47,9 procentus. «Šajā ziņā ļoti daudz būtu jāstrādā abu novadu matemātikas metodiskajām apvienībām,» norāda Dz.Meirovica, piebilstot, ka skolēniem «klibo» arī vēsture, kur zināšanu līmenis sasniedzis 56,9 procentus. Savukārt svešvalodu 9. klašu audzēkņi nokārtojuši 70 procentu līmenī.Lai arī Ozolnieku novadā nesekmīgus vērtējumus saņēmuši 49 jeb 6,2 procenti skolēnu, sekmība kopumā uzlabojusies, atzīst metodiķe. To veicinājusi speciālās izglītības programma bērniem ar mācīšanās grūtībām, kas šajā mācību gadā īstenota visās novada skolās. Tās pamatā ir individuālais darbs ar skolēniem, kas īpaši tiek akcentēts skaitliski nelielajā Salgales pamatskolā. Tādējādi skolas vidējā atzīme no 6,2 augusi līdz 6,58, stāsta Dz.Meirovica.«Ziņas» jau rakstīja, ka pagarinātais mācību gads divu nedēļu garumā pilsētā tika noteikts aptuveni četriem, bet Jelgavas novadā – 14 procentiem skolēnu. Visvairāk nesekmīgo ir 5. – 8. klašu grupā. Viņiem lielākās grūtības sagādājusi matemātika, dzimtā un angļu valoda, kā arī fizika, ķīmija un vēsture. Kā lielākos nesekmības iemeslus speciālisti min brīžam sarežģīto mācību saturu, skolēnu zemo motivāciju un individuālā darba ar skolēnu trūkumu.
