Profesionālajās izglītības iestādēs šajās dienās rit pēdējie kvalifikācijas eksāmeni, kuros audzēkņi apliecina praktiskās iemaņas izvēlētajā profesijā. Pieredze liecina, ka lielākā daļa tajā arī paliek strādāt un darbavietas galvenokārt tiek sarunātas kvalifikācijas prakšu laikā. Darba devēji norāda, ka audzēkņu profesionālā sagatavotība gan varētu būt labāka.
«Gribētos, lai būtu vairāk absolventu, kas mācītos tālāk. Daudzi, ieguvuši amatu, vēlas sevi realizēt darba tirgū. Tas ir saprotami, jo viņu zināšanu līmenis un darba iemaņas ir pietiekami augstas, lai veiksmīgi tajā iekļautos. Ir maz tādu jauniešu, kuriem pēc skolas būtu grūti atrast darbu,» atzīst Zaļenieku arodvidusskolas direktore.Darbs tiek labākajiemViņa stāsta, ka absolventi lielākoties paliekot strādāt uzņēmumos, kur viņi apliecinājuši savu varēšanu kvalifikācijas prakses laikā. Prakšu vietas piedāvā gan skola, kura noslēgusi līgumus ar vairākiem darba devējiem, gan tās atrod paši audzēkņi. Darbu prakses vietās sarunājot aptuveni 40 – 50 procentu absolventu, īpaši elektriķi un automehāniķi. Darba devēji atzīst, ka tās gan tiek labākajiem. «Jauniešiem ir darbs, ja viņiem četru gadu laikā bijusi pareiza attieksme pret mācībām, kas daudziem tomēr varēja būt labāka. Neviens nav ieinteresēts ņemt darbā cilvēku, kurš izkritis eksāmenā, jo tas nozīmē, ka viss būs jārāda ar pirkstu,» atzīst elektromontāžas uzņēmuma «A.C./D.C» darbu vadītājs Mārtiņš Voitišķis. Grūtāk ar darba atrašanu sokas jaunajiem grāmatvežiem, tāpēc daudzi izvēlas turpināt mācības augstskolā. Populārākās augstākās izglītības iestādes Zaļenieku arodvidusskolas absolventu vidū ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Tomēr pieredze liecina, ka parasti jaunieši studijas izvēlas pēc diviem trim gadiem, kad iemēģināti spēki profesijā.Centralizētajos eksāmenos – D un ELai veiksmīgi iestātos augstskolā, svarīgi ir vidusskolas centralizēto eksāmenu rezultāti. «Profesionālo skolu audzēkņiem šajos eksāmenos, protams, klājas grūtāk. Stundu skaits ir pietiekams, bet tas nav tik liels kā vidusskolēniem. Tāpēc jāmācās papildus, kas daudziem sagādā grūtības,» teic L.Leoho. Lai arī pērn centralizētos eksāmenus nokārtojuši visi izglītojamie, lielākoties tajos saņemti D un E vērtējumi. Bijuši arī C un B līmeņi, piemēram, vēsturē, angļu un latviešu valodā. Taču ne tik daudz, cik būtu gribējies, atzīst direktore. Daudz labākus vērtējumus audzēkņi iegūstot profesionālo priekšmetu pārbaudījumos.Nereti jaunieši izvēloties darba gaitas sākt ārzemēs. Turp dodas ne tikai absolventi, bet arī pirmo trīs kursu audzēkņi. Piemēram, šajā pusgadā uz ārvalstīm izceļojuši septiņi Zaļenieku arodvidusskolas izglītojamie, stāsta L.Leoho.
