No Tautas frontes laikiem atceros kāda vidzemnieka teikto: «Valsti ceļot, veidojot, var tikai pelnīt, bet, valsti graujot, var labi nopelnīt!» Tagad mūsu politiķi atkārto to pašu variantu, ko amerikāņi pirms simts gadiem vai agrāk. Kad valsts graušanā nebija iestrādes, miljonāru skaits vairojās lēnām, bet pēc cukurfabriku iznīcināšanas – daudz straujāk. Es ar savu atpalikušo tautsaimniecības izpratni nekādi nespēju aptvert – kādēļ mūsu cukurbietes nederēja biodegvielas ražošanai, bet franču der? Vai tad mūsu miljonāri būtu saņēmuši mazāk? 23. jūlijā referendumā komisiju locekļi nedaudz saņems par darbu, lai vairotu savu pašcieņu un valsts ieguldījumu tautsaimniecībā. Šveicē laikam vidējais sabiedrības slānis ir tik biezs, ka tur bieži referendumi nopelna. Pie mums tikai pats augšējais birokrātu slānis ir kaut cik atspēries savā algā. Cilvēkam ierodoties šajā saulē, pirmais pienākums ir sākt elpot. Ja viņš to nedara, tad viņš nedzīvo. Nākamais pienākums ir ēst pašam. Ja cilvēks šos pirmos pienākumus izpilda, tad, viņam augot, aug arī pienākumu (un niķu) loks. Kādi nu esam, tādi dzīvojam.Vai dotā iespēja ārkārtas vēlēšanās pārveidot valdošās elites sastāvu sasniegs mērķi? Varbūt būs kārtējais kārklu vicas plīkšķis dīķī? Visādi akrobātiski provokatori jau rosīgi knosās un uzņem apgriezienus.
