Ienāca prātā anekdote par meitiņu, kas netika uzņemta augstskolā, jo konkursā vienas balles pietrūcis… Vecāki brīnās – kā tad tā, visu vasaru ballējies un tomēr pietrūka? Veco joku «ar bārdu» atcerējos, pārsteigts par lielo interesi, ar kādu tīmeklī tika apspriesta vēsts par jelgavnieku «apdalīšanu» Jāņu zaļumballes sakarā. Viedokļi – no «kas nu pilsētā par līgošanu» līdz «atņēma mums ilgi gaidīto prieku».To, ka jāņugunis kurt var kaut pašā pilsētas centrā, otro gadu pierāda rīdzinieki. Spriežot pēc 33 tūkstošiem, ja Daugavmalā pabijušajiem pieskaita Dzegužkalna līgotājus, izdodas vareni. Tiesa, Rīgas centrā vairāk gan «velk» uz parastu, kaut kvalitatīvu, koncertu nekā īstu līgošanu. Bet vai tad Ikšķilē vai «Cinevillā», kas taču pie «dabas krūts», ir citādi?Kas vajadzīgs, lai Jāņu nakti varētu par izdevušos uzskatīt? Ja labs noskaņojums (bet aktuālajā vecumā – gadās vēl papardes ziedu atrast), diezgan vienalga – vai dziedāti šlāgeri, tautas dziesmas klasiķu apdarē vai autentiskās līgotnes.Manā biogrāfijā visīpatnējākie Jāņi sanāca Kazahstānā, kur komandējumā alus vietā dzērām kumisu un šašlika vietā mielojāmies ar vītinātu zirga gaļu. Bet Jāņus ar mājiniekiem nosvinēju vēlāk, kad atgriezos. Īstie saulgrieži vienalga ar Jāņu nakti jau labu laiku kā astronomiski vairs nesakrītot.Šogad vienu Jāņu nakti, apsteidzot astronomiju, jau aizvadīju. Kopā ar biedriem, kas senos laikos ne tikai ar alu vien pārlieku aizrāvušies. Bija jauki – Kārklu ielā Jelgavas pievārtē šādus pasākumus rīkot prot. Bet par nenotikušo Jelgavas zaļumballi iesaku neuztraukties – netrūks to šovasar Uzvaras parkā. Kas nepaspēja izdejoties Pilsētas svētkos, lai gatavojas smilšu festivālam.
