Par šo jau par tradīciju kļuvušo dienu pirmsākumu uzskatāms 1994. gads, kad Jelgavas Domē tika nodibināta Meža dienu rīcības komiteja un ierosināts katru gadu no 30. aprīļa līdz 15. maijam organizēt Meža dienas.
Par šo jau par tradīciju kļuvušo dienu pirmsākumu uzskatāms 1994. gads, kad Jelgavas Domē tika nodibināta Meža dienu (Zaļo nedēļu) rīcības komiteja un ierosināts katru gadu no 30. aprīļa līdz 15. maijam organizēt Meža dienas. Noslēdzot darba pirmo posmu, komiteja secināja, ka Jelgavā apstādījumos liela nesakoptība valda gandrīz visās centrālajās ielās, bet pilnīgai aizmirstībai tie atstāti Lejiņa, Lencmaņa, Ganību, Satiksmes, Aspazijas ielas un Loka maģistrāles mikrorajonā. No nesakoptības vaidēja un arī vēl šodien vaid Alunāna, Uzvaras, Grēbnera, Langenvaldes un Ozolpils parks.
Nākamais darbs Zaļās nedēļas rīcības komitejai bija materiāli tehniskais nodrošinājums – projektu izgatavošana un iezīmēšana, saskaņota stādāmā materiāla iegāde, darbaspēka nodrošinājums.
Par visām iecerēm tika informēti pilsētas iedzīvotāji, un dalībnieku Meža dienu pasākumos bija daudz. Tā, 1995. gadā divu Zaļo nedēļu laikā dažādos pilsētas rajonos tika iestādīti 1800 koki un krūmi, 1996. gada pavasarī – vairāk nekā 2500.
1996. gada Meža dienās aktīvi piedalījās Jelgavas skolu audzēkņi. 1. ģimnāzijas kolektīvs labiekārtoja Satiksmes ielas posmu no Meiju ceļa līdz Ganību ielai, izdaiļojot to ar bērziem. 2. ģimnāzijas kolektīvs stādīja liepiņas Rūpniecības ielā, bet 4. un 6. vidusskolas audzēkņi – Loka maģistrālē. 5. vidusskolas kolektīvs stādīja zviedru pīlādžus Aspazijas un Asteru ielā, 2. pamatskolas vecāko klašu audzēkņi ar zirgkastaņām padarīja skaistāku Rūpniecības ielu. Aizrautīgi darbu veica arī Amatu skolas kolektīvs, stādot liepiņas Akadēmijas ielā.
LLU Meža fakultātes pasniedzēju un studentu biedrības «Šalkone» atbalstīti, ainavu arhitekta J.Lediņa virsvadībā Gulbju parkā strādāja studenti. Viņi stādīja kociņus, ierīkoja dzīvžogus un darīja citus darbus. Vienlaicīgi visu fakultāšu studenti un pasniedzēji aprūpēja savus mācību korpusus, teritorijas un pagalmus pie studentu viesnīcām. Lieli sakopšanas darbi tika paveikti Pils parkā un saliņā. «Šalkones» aktīvisti 100 liepiņu iestādīja Brīvības bulvārī.
Kā paraugu Meža dienās paveiktajam var minēt «Statoil» degvielas uzpildes stacijas teritoriju Rīgas un Garozas ielas krustojumā. Ar V.Barjera kunga gādību tika izstrādāts un realizēts apzaļumošanas projekts. Tur var redzēt veiksmīgu koku un krūmu sugu izvēli, kvalitatīvu stādīšanas darbu, rūpīgu stādījumu kopšanu un uzraudzību. Savu vietu atradusi arī arhitektūras mazā forma «Baltā kaza». Vairākus gadus pēc kārtas ar sakoptību uzmanību saista LLU viesnīca «Universitāte».
Par galvenajiem apzaļumošanas objektiem 1997. gadā tika izraudzīta Lejiņa iela visā tās garumā, kur iestādītas 80 Holandes liepiņas, Lidotāju iela, kurā savu vietu atraduši 20 zviedru pīlādži un 500 klintenes, Tērvetes un Rūpniecības ielu krustojums, kur pie kritušo Jelgavas aizstāvju pieminekļa iestādīti 20 piramidālie un 20 parastie ozoliņi. Lielupes labajā krastā pie tilta tika iestādīti vairāki desmiti riekstkoku, Eiropas segliņu, jasmīnu, ceriņu, pūpolvītolu u.c. Daudzu objektu apzaļumošanas darbos aktīvi piedalījās arī studējošā jaunatne. Meža fakultātes MDB kopa sarīkoja talku rakstnieka E.Virzas dzimtajās mājās «Billītēs». Savukārt Meža fakultātes topošie inženieri iestādīja 120 ozoliņu uz Lietuvas robežas pie Grenctāles, turpinot akciju «Ozolu vainags Latvijai». Kopā 1997. gada Meža dienās tika iestādīti ap 3000 koku un krūmu.
1998. gadā, ņemot par pamatu Domes lēmumu «Par koku stādīšanas talku organizēšanu Jelgavā 1998. gada pavasarī», Meža fakultātes Meža darbinieku biedrības kopa pirmoreiz Meža dienu darbu vadītājiem sarīkoja teorētiski praktisku semināru, lai pārrunātu tehniskos norādījumus, kas jāņem vērā stādīšanas darbos.
No 20. aprīļa līdz 10. maijam pilsētā tika stādītas Holandes un parastās liepas, bērzi, ozoli, oši, kalnu priedes, bārbeles, alpu jāņogas, spirejas, ceriņi, jasmīni Vaļņu, Mātera, Lidotāju, Egas, Svētes, Satiksmes, Aviācijas, Pasta un Lielajā ielā. Pavisam šajā gadā tika iestādīti ap 1000 koku un 1500 krūmu.
Meža fakultātē darbojās izstāde «Mežs, dzīvnieki, trofejas». Uz Lietuvas robežas, veidojot ozolu «jostu» pie Meitenes, iestādīti 150 ozoliņi.
Taču jāatzīst, ka Meža dienās bija arī nevēlamas parādības. Piemēram, atsevišķas organizācijas un kolektīvi neņēma vērā rīcības komitejas un konsultantu ieteikumus. Tāpēc ne visur stādīšanai tika izvēlētas piemērotākās koku un krūmu sugas, stādāmais neatbilda noteiktām kvalitātes prasībām, pēc iestādīšanas koki un krūmi netika rūpīgi aplieti.
Diemžēl vairākās vietās ierīkotie apstādījumi, piemēram, Akadēmijas ielā pretī Amatu skolai un veikalam «Pie Mārītes», Sudrabu Edžus ielas 2. un 4. nama pagalmā, Loka maģistrālē un citās vietās smagi cieta no ļaunprātīgiem bojātājiem. Daudzus kociņus viņi nolauza vai izrāva ar visām saknēm un kopā ar mietiņiem aiznesa nezināmā virzienā. Ir arī tādi cilvēki, kuri augošos kokos iegriež, iecērt, noloba tiem mizu, izkaļ robus, izurbj caurumus, sadzen naglas u.c. Arī šoferi, neuzmanīgi braucot, namu pagalmos bojā kociņus, krūmus un dzīvžogus, zālienus un arhitektūras mazās formas.
To visu apsverot, jāsecina, ka ir pienācis laiks kopīgiem spēkiem celt godā senču gādību un rūpību par zaļo rotu. Katra iedzīvotāja līdzdalība pilsētas un tās apkārtnes izdaiļošanā var izpausties ļoti dažādi. Meža dienu pasākumos katrs var atrast savām spējām atbilstošu un patīkamu darbu, bet par atalgojumu čaklajiem talciniekiem vēl neredzētā krāšņumā zaļos mūsu Jelgava. Darba šajā jomā ir bezgala daudz. Tāpēc aicinu visus Jelgavas pilsētas un rajona iedzīvotājus būt aktīviem Meža dienu pasākumos, atceroties, ka iestādītie kociņi un krūmiņi būs liecinieki mūsu centieniem un darba panākumiem nākamajā gadsimtā.
Jelgavā Meža dienās iestādīti koki un krūmi:
1995. gadā – 1800;
1996. gadā – 2500;
1997. gadā – 3000;
1998. gadā – 2500.
