26. jūlijā Jelgavas evaņģēliski luteriskajā Sv. Annas baznīcā notika neparasts dievkalpojums – veltīts Annas dienai un 50 gadu jubilejai, kopš karā izpostītās baznīcas dārzā pie apdegušajiem mūriem notika pirmais pēckara dievkalpojums.
26. jūlijā Jelgavas evaņģēliski luteriskajā Sv. Annas baznīcā notika neparasts dievkalpojums – veltīts Annas dienai un 50 gadu jubilejai, kopš karā izpostītās baznīcas dārzā pie apdegušajiem mūriem notika pirmais pēckara dievkalpojums.
Baznīca nodega 1944. gada 4. augustā, pāri palika tikai mūri un gruveši. 1947. gada 26. jūlijā bija pirmais pēckara dievkalpojums, ko vadīja mācītājs Romāns Šmits. Baznīcas dārzā pēc svētku dievkalpojuma šoreiz, pēc 50 gadiem, svinīgā atmiņu pēcpusdienā pulcējās Annas draudzes kristieši. Īpašs brīdis tas bija cilvēkiem, kas atceras pēckara laiku. Tie bija padomju gadi, un pašaizliedzīgajiem draudzes ļaudīm vajadzēja izturēt īstu pārbaudījumu. Simboliski šķiet, ka jubilejā dievkalpojumu vadīja trīs paaudžu mācītāji – prāvests emeritus Alfons Vecmanis, prāvests Jānis Priednieks un Annas draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis.
A. Vecmanis, tālaika notikumu aculiecinieks, Sv. Annas baznīcas mācītājs 30 gadu, daudzu draudzes dziesmu tekstu un garīgu dzejoļu autors, ir pildījis arī dievnama hronista darbu un apkopojis notikumus baznīcas vēsturē jau kopš pirmskara laikiem. Draudze aicina jelgavniekus sniegt liecības un attēlus par pagājušajiem gadiem. Kara ugunīs sadega arī baznīcas arhīvs. Visvairāk vajadzīgi materiāli par pēckara periodu un laiku no 1911. līdz 1925. gadam.
No sirds dziļumiem nāca mācītāju teiktais, un, jācer, sirdis to arī uztvēra. Ar apsveikuma vārdiem jubilejas dievkalpojumā viesojās Romas katoļu baznīcas Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs. Viņš uzsvēra, ka draudzēs ir jāieinteresē un jāiesaista jaunieši, jo viņu sirdis ir atvērtas.
