Rudenī manai meitai apritēs trīs gadi. Pusgadu jau kā esmu atgriezusies darbā, un bērnu pieskata vecmāmiņa. Kad meitu reģistrējām, vēlējāmies, lai dārziņā viņa iet jau no diviem gadiem, bet Domē mums stingri pateica, ka vēlamais iestāšanās gads jāmin tikai tas, kurā bērns būs sasniedzis trīs gadu vecumu. Vēlāk biju Izglītības pārvaldē, kur darbiniece tā arī pateica, ka mums kā gada beigās dzimušiem iespējas tikt pašvaldības bērnudārzā ir švakas, bet mierināja, ka cerība vienmēr esot. Kad bērnam būs pieci gadi, tad gan vieta būšot. Ko darīt – vai nākamo bērnu plānot uz gada sākumu vai ļaut pašam izvēlēties, kad nākt pasaulē? Protams, sirdī ir aizvainojums arī par pedagogu bērniem. Ar ko mana profesija vai mans bērns ir sliktāks? Strādāju valsts darbā, kur alga ir ļoti pieticīga, bet nodokļus pašvaldībai maksāju. Strādājam abi ar vīru, un mums ļoti būtu vajadzīgs dārziņš. Esam nolēmuši meitu laist privātajā bērnudārzā, jo redzam, cik ļoti viņai nepieciešama bērnu sabiedrība. Ceru, ka spēsim «pavilkt».
